4:56

16. Augusts 2004

14:00

kaut kādi stresa uzplūdi, starp kuriem tāds smags miers un neliela nostaļģija. kuņģis nedaudz uzdod, nē, pat pārāk, bet tur neko nevar darīt. tie pieci mēneši, kurus ar monamūru būsim šķirti, man liekas tik nereāli, ka es pat nejūtu tādu īpašu šķiršanās sāpi. ļoti labas, bet tomēr parastas dienas mijās ar ļoti labām, bet tomēr parastām naktīm.

(nupat upē sapirkos svilpauniekus un vargānu, bet es tak nemāku neko nospēlēt ne uz viena, ne uz otra, tādēļ bija nu tā jāsarkst un jābālē izvēles un pārdevējas priekšā! meitene ar neizrādījā nekādu entuziasmu mani saprast, bet viss jau beidzās labi)

14:09

ceļš ir dīvaina lieta.
ceļa izjūtu var dabūt arī neesot ceļā.
noieto ceļu var mērīt citos ceļos.
ceļu, kas aiz muguras, nevar mainīt.
ceļu, kas priekšā, nevar mainīt.
ceļu nevar pagriezt atpakaļ.
lai arī ceļam ir divi virzieni.
bet viens mērķis.
ceļa mērķis ir ceļš.

14:17

divas olas uzšķērdām, bet tie pimpīši, kas bija iekšā, paši izauga. un viena no dzīvi palikušajām olām pa nakti ne čiku ne grabu bija pārsprāgusi un pimpītis jau garumā pašu olu trīs reizes pāraudzis.

es pagaršoju gan to, kas olās, gan arī pašu.. nu, labi, labi, sauksim to par sēni.

Iepriekšējā diena - Nākošā diena