belmondo's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
belmondo's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
Thursday, May 21st, 2020 | 3:37 pm |
nevaru iepriecināt arī šito romānu rakstot, es arvien vairāk atrodu daudz visādas nomācošas informācijas, kas nav manā iztēlē, bet ir visādi fakti, kas ir pat aprakstīti, piemēram Inetas Lipšes grāmatā, bet tagad iedziļinoties, un saliekot kopā kaut kādas mozaīkas daļas, tā bilde kļūst arvien tumšāka un ... ko lai ar to iesāk. Bet, es čista negribēju - on sam prišol labi, vismaz, ka līdz šim esmu paspējusi kaut kādu seksu jau uzrakstīt | Wednesday, May 6th, 2020 | 2:44 pm |
remark(a)s Tātad Remarka "rietumu frontē bez pārmaiņām" netika pieņemta ar sajūsmu. Latvijā tā tika nolikta kā degradējoša, nepatiesa un filmu pēc šī darba tika aizliegts izrādīt. Un tad viņš sāka rakstīt "Trīs draugus" un turpināja tos rakstīt visu atlikušo mūžu. hmm...nu nezin...es vienkārši gribēju šo te pastāstīt. Kļuva viņa neprātīgi žēl.Kaut gan Trīs draugi, protams, ir savs šarms un pienesums. Tomēr Rietumu frontē bez pārmaiņām ir, like - mind blowing expierence. Vēl, garastāvokļa uzturēšanai, varu pastāstīt, ka 1942. gada ziema bija tik barga, ka vācu kareivjiem krita nost plakstiņi, nemaz nerunājot par citiem locekļiem. Bet Hitlers uzskatīja, ka meteoroloģiskajām prognozēm nevar ticēt un, ka īsti vīri ir dabas sastāvdaļa un spēj kaut kā sadzīvot ar tās dažādām izpausmēm, tāpēc bija sagatavojis vārdnīciņas kareivjiem ar tādām frāzēm kā: "Kur ir kolhoza priekšsēdētājs?" un "Vai jūs esat komunists?", bet ne vilnas zeķes, cepures un mēteļus. | Sunday, February 23rd, 2020 | 8:59 pm |
tomēr tur ir ļoti And God saw every thing that he had made, and, behold, it was very good. And the evening and the morning were the sixth day.
Es tā kā iedomājos, ka tur nav "ļoti", ka tas tikai manā intensīvajā emocionalitātē šis ir "ļoti" un tas ir "ļoti", bet izrādās, ka arī angļu bībeles tulkojumā ir "ļoti" | Friday, January 31st, 2020 | 11:10 am |
mildas lietus Teo sāpēja zobs un pie zobārsta bijām pierakstījušies otrdien, bet tik ilgi gaidīt nevarēja. Pieņēma mūs kaut kā tomēr šarlotē, jo sāp. un izrāva. Bet viņai ļoti viss sāpēja. un tas mans nervozitātes līmenis un jūtīgums par šitām štellēm nemazinās ne no bērna uz bērnu, ne no tā, ka ir jau pieredzēts. Es vienkārši nevaru tolerēt, ka viņai sāp. Mani tas uzplēš un viss ir slikti. Labi, tagad viņa aizbrauca pie tēta atpūsties, bet man ir jāiet runāt radio un es nezinu, kā lai to izdara cilvēcīgi, jo es vienkārši gribu sēdēt un raudāt četras dienas no vietas. Bet vēl varbūt arī, ka es beidzot varu atļauties sajust, cik man tas ir grūti (protams, viņai grūtāk), jo šoreiz bija viņas tētis, kurš tad nu šobrīd ir atbildīgais. Parasti es esmu atbildīgā un es nevaru piņņāt, jo es esmu atbildīgā par visu. Es ļoti gribu paraudāt. un man bail, ka es tai radio apraudāšos | Wednesday, November 13th, 2019 | 7:44 pm |
Pilnmēness vienkārši ir pilnmēness. Tas jāņem vērā. | Wednesday, October 9th, 2019 | 2:05 pm |
ilgstošas klusēšanas pārrāvums es gribu pateikt, ka es esmu un tas man šķiet pietiekami. | Monday, August 26th, 2019 | 4:18 pm |
redzēju okeānu pirmo reizi mūžā redzēju okeānu. Tas šķita ne tik daudz liels, cik dziļš, milzīgi viļņi. Un intensīvs. | Sunday, August 25th, 2019 | 11:36 am |
lidošanas viss ir labi. Esmu Kopenhāgenā. Paēdu. Turku zirņus, burkānu kūku, maizīti ar sieru, melnu kafiju::) Lasu Ann Cleeves detektīvromānu Raven black. Patīk. | Wednesday, August 14th, 2019 | 4:41 pm |
| Tuesday, August 13th, 2019 | 11:46 am |
Govs un vārnas attiecību dinamika. Spoiler alert ja gatavojies lasīt grāmatu Mūmamma kāpj kokā Mēs izlasījām līdz galam grāmatu par Mūmammu. Tā ir lieliska grāmata par mīlestību un draudzību. Un arī ļoti simboliska un metaforiska, jo sanāk beigās, ka govs (!) iemācās kāpt kokā, lai tiktu pie vārnas ciemos. Jo tas ir vārnas pārmetums: tu nenāc pie manis ciemos. Es VIENMĒR nāku pie tevis. Govs saka, labi es aiziešu pie tevis. Ejam. Bet, nē, vārnai nav laika gaidīt. Viņa, švīks švīks švīks, aizlido. Un tad govs vispirms brauc ar velosipēdu, atrod vārnas egli un uzkāpj pie viņas, tās egocentriskās, vārnas ciemos. Tur ir daudz dažādu vārnas fotogrāfiju. Vārna pludmalē, vārna ēd, vārna saulrietā, vārna bagātu un ietekmīgu cilvēku ielenkumā. Bet pašā, apakšā ir mazmazītiņa bildīte, kurā redzama: kas? Govs. Jā, govs. Un govs jautā vārnai: kas tā tāda? Un vārna saka: nu nezinu, nezinu. Tipa govs tā ir. Kāda govs? Nu, vienkārši govs. Vārna, tā taču esmu es. Nu, jā, tipa tu. Kāpēc tev ir mana fotogrāfija, prasa govs. Jtmnptīc, atbild vārna. Ko tu teici, govs jautā. Jotmnpatc, klepo vārna. Ko? Jo tu man patīc, saka vārna un govs gandrīz, gandrīz sāk raudāt. Bet tomēr nesāk. Un arī nenogāžas no tā koka, bet tiek kaut kā laimīgi lejā un brauc ar savu velosipēdu mājās skaistā, siltā naktī.
kad mēs lasījām, man šķita, ka tā grāmata ir par lēnu vai kaut kāda dīvaina, bet tomēr, nē, superīga. | Monday, August 5th, 2019 | 9:27 am |
Redzēju kolosālu sapni. Raudāju sapnī. Tur balti dzīvnieciņi, mazi vienradži, izauga no zemes šķērsoja melnu upi un izkāpa otrā krastā, melnuma neskarti. Es tik stāvēju un raudāju. Tas bija kaut kā saistīts ar manu darbu un grāmatu. Pārējā laikā es biju bičī bič, kas norādīja visiem, kā viņiem jādzīvo. Tas iespējams ir par to, ka mans šīs nedēļas lielais plāns ir atrast Alī skolu. Mēs bijām ar i. labā dabā. Uzstāšanās mani biedēja, kā vienmēr. Bija labi. Vajadzēja tomēr turēties pie sākotnējā plāna un izstāstīt arī anekdoti. es zinu, kāpēc to neizdarīju, jo tur mīņājās dejotāju kolektīvs un es baidījos, ka mēs viņiem liksim gaidīt. Bet atkal sākums: ar es gribu ar jums parunāt par jēzu bija labs. https://open.spotify.com/track/3AgfatEXnOIUbVF5BkCZdX?si=d421d9eaf5c04a61 | Friday, July 26th, 2019 | 5:40 pm |
nogurušo acu potenciāls Pat tas, ka es domāju, ka visi gandrīz nomiruši (princese ir dzīva. 64 gadi), pat tas, ka es domāju šobrīd, kā viņi tur visi koda filmēšanas laikā, pat tas, ka es iedomājos, ka filma vispār ir par poliamoriju, ka burvis vienkārši noguris no savas brīnišķīgās sievas(viņu atveidojošā aktrise arī ir dzīva un dzīvo Austrijā. Vēl arī Vasiļjeva ir dzīva. Sievietes ir dzīvas pārsvarā), ka viņš ir noguris no sievas un grib uztaisīt sev divus, jaunus partnerus: lāci un princesi, pat tas viss nemazina šīs filmas erotisko potenciālu manās nogurušajās acīs. https://www.youtube.com/watch?v=EZmSODG-ung | Wednesday, July 24th, 2019 | 11:57 am |
pasēdēšu ķermenissss ir lēns, lācīgs, tāds omulīgs, klāts baltām spalviņām, pūkains. Negrib kāpt pāri sētai. Kamēr sirds jau aizlēkšojusi līdz jūrai, izģērbusies, nopeldējusies, parēkusi par kaijām, vēlreiz nopeldējusies, tad uzcēlusi mazu būdiņu, kurā tirgot šķīstošo kafiju un sēnes tiem, kas ieradīsies šai pludmalē pēc 15 gadiem, tad atskrējusi atpakaļ pie sētas un saka: nu davaj, davaj, davaj, lecam, kāpjam, lienam, kaut kā, aidā, šurpu, šurpu...Nu nezinu...saka ķermenis...nu nezinu... es vēl te pasēdēšu puķītēs, man vispār arī sāp šur un tur. Tā nu šobrīd ir. Diezgan ok. Sēta arī nav baigi augsta, tāds mīlīgs žodziņš, var redzēt pāri. https://open.spotify.com/track/1oRiHGYKCbWRI5OFCIHK1N | Thursday, July 18th, 2019 | 6:27 pm |
tā runāja tustra lustra pirms 10 gadiem Cilvēki, kas ilgstoši neatbild uz e- pastiem rada manī sajūtu par kaut kādu īpašu pasauli, kur viņi pārvietojas mežonīgā ātrumā ar milzīgām kafijas krūzēm rokās. Pārvietojas viņi pa alejām, kuru malās stāv daudzkrāsaini ļaudis ar MILZĪGIEM PIEDĀVĀJUMIEM. Viņi bārsta jokus un vakarā iet uz prezentācijām. Naktīs kaislīgi mīlējas, neizslēdzot mobilos telefonsu, bet pāri partnera plecam paskatoties ekrānā, kad tas zvana. No rīta viņi ir uz strīpas par spīti tam, ka vakarā izdzēruši divus galonus vīna un vēl viskiju pa virsu. Kaut gan var jau būt, ka viņiem ir depresija vai interneta gavēnis. Zvanīt es šiem cilvēkiem nesaņemos, jo tas, ka viņi neceļ klausuli paspilgtina to, citas, man neaizsniedzamās pasaules sajūtu vēl vairāk. Šeit es nerunāju par romantiskiem kontaktiem, protams, jo tajos jau var ar cilvēku izdarīties, kā nu lielā dvēsele atļauj. | 3:23 pm |
lamāšanās mūzika Es esmu tikusi līdz tai jobanajai bordeļa ainai, es lūdzu atvainot par lamāšanos, jo tagad man kaut kā tas ir jāuzraksta un tas nav manos niecīgajos spēkos. Šobrīd tur man ir sarakstīts tik daudz, ka par daudz un par daudz. Un pārāk par mani. Nevis par viņu. Un viņu. Un viņu. Šodien pie jūras bija tik bieza migla, ka varēja griezt ar nazi. Un uznāca vienā mirklī. Glābēji gāja ar tiem sarkanajiem priekšmetiem kā baywatch un lamajās savās rācijās. Dabas stihija bļin, viņi teica. Cerams, ka drīz beigsies. Un tad viens no viņiem stāvēja tuvu pie krasta, iepletis kājas un vēroja. Tomēr aizkustinoši, ka rūpējās. Kaut lamājoties. Viens no maniem mīļākajiem filmu kadriem ir tas, kur Fellinī filmā, laikam "Intervija", krāsotāji krāso paviljonā debesis un arī šaušalīgi lamājās. Pošol v žopu vai kaut kā tamlīdzīgi. https://www.youtube.com/watch?v=Bd78aT7-RXU | 10:02 am |
ļoti nopietns belmondo "Cik ļoti Dievs skumst, kad daudziem jaundzimušajiem, atraidītām cilvēku grupām, gejiem un lesbietēm, invalīdiem, sakropļotiem cilvēkiem, tā dēvētajiem grēciniekiem un noziedzniekiem trūkst patiesu un mīlošu spoguļu." (ričards rors) Un, kā es to saprotu, tā nav viņu vaina, tā ir cilvēku, kas šos cilvēkus spoguļo kā grēciniekus un noziedzniekus, problēma. | Wednesday, July 17th, 2019 | 4:07 pm |
| 12:01 pm |
| Tuesday, July 16th, 2019 | 4:16 pm |
rakstīt peldēt skriet rakstīt peldēt es atbraucu uz Ventspili. Man jānopērk lēcu šķidrums un kaut kas ar ko notīrīt datoru. Un varbūt kaut kas ēdams. Man patīk ēst. Es atvedu līdz arī tādu garu zīmējumu uz kura viss ir uzzīmēts, kā manā darbā būs. Man ļoti patīk Duks. Es varētu pat pati sev iepatikties caur to, cik ļoti viņa man patīk. https://www.youtube.com/watch?v=j0f5ZG9LG6k | Saturday, July 13th, 2019 | 12:24 pm |
|
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|