take me to the place where the white boys dance
Recent Entries
3/1/11 06:11 am - ja zatlers var čurāt visur,tad es varu kakāt uz viņa galvas.
patiesībā es neatceros pēdējo reizi,kad būtu bijis mieriņš un nebūtu jāiet caur kaut kādu fuckedapu.
šķiet,ka katru dienu jāmanevrē starp krītošām šķembām,reizēm sanāk uzrauties uz vairākām un tad ilgi dzīst.
bet galvenais ir nevienam nerādīt,cik grūti.
pacelt galvu,nopucēt zābakus un smaržot,lai nav bomža paskats,jo pašlepnums neļaus aizpeldēt pa pieskari.
3/1/11 06:05 am - ej dirst,svešiniek.
es nejūtos slikti par to kā dzīvoju.
man patīk.mazliet bailes un adrenalīna.
lēkāju uz naža asmens.
kauns?
mazliet par to,ka viņiem šķiet,ka ņirgājos par viņiem,bet viņi jau nezin un nemaz negrib zināt,tikai pēc pāris gadiem,kad izdzirdēs manu vārdu televīzijā,tad atpazīs un slavēs audzēkņu priekšā.
2/26/11 05:01 pm
es neatceros kāda ir tā sajūta,kad esi sevi sakārtojis un gatavs visam kam jaunam.
jūtos kā muļķe esot ar tevi.
tikpat garlaicīga kā pelēcība.
es jūtos pelēka.
es gribētu justies savādāk,bet nespēju.
pārāk daudz,kas mani nomāc un paliek grūtāk slēpties.
2/25/11 08:08 pm
es gribu gulēt ar tevi mūsu meža mājiņā.dzestrā vasaras vakarā.malkot labu alkoholu,pīpēt un skatīties filmu.ļaut vējam viegli dejot ar dūmiem un skraidīt apkārt apakšveļā.dienās ķert tauriņus un peldēt dīķī.lasīt viens otram dzeju un spēlēt dambreti.zvilnēt kubkrēslā stundām ilgi un ļaut atspirdzinošam dzērienam laisties lejā pa mazajām caurulītēm.ļauties viegliem reibumiem un krēslainiem vakariem,pie mūsu mazā kamīna.naktīs novērot dabu un rītos kopīgi mazgāties.ļauties rozā brillēm un izmīlēt sekundi pa sekundei.elpot laimes smaržu un viegli ļauties dzīvei.
2/3/11 09:45 am
es tikko iedomājos,ka gribētu mazu blondu puiku ar brūnām acīm un meitēnu ar brūniem matiem un zilām acīm.
2/3/11 05:17 am
šonakt ir produktīvākā nakts pēdējā gada laikā.
nerātnības arī iet vaļā un skolas darbi viens pēc otra tiek nolikti pie ''done'' mapītes.
2/3/11 01:36 am
jau tuvina lūpām..
-nē,es nevaru.
-nu davai!
-nu nē,es nevaru..
smejās.
-nu aizbāz to mēli kaut kur!
-nē,es nevaru,man ir pārāk liela mēle.
tu saproti? :D
2/2/11 11:46 pm - lohs,lai arī kuru ceļu ietu.
džastina bībera frizūra mēnesī izmaksā 1500$,idiņš,es ceru,ka viņš tikpat daudz naudas patērē marihuānai,kas vismaz rastu loģisku izskaidrojumu,kāpēc viņš ir tik tizls un es varbūt varētu respektēt,jo izrādītos,ka viņš visu laiku ir sasmēķējies un vienreiz piedūrās pie tā sūda,ko dara un saprata,ka ar to var pelnīt baigo piķi un smēķēt vēl vairāk,bet skaidrā viņš uz sevi pat paskatīties nevar,jo saprot,ka ir palicis par vispasaules ķēmu,tāpēc viņš vienkārši padara savu dzīvi zaļāku un krāsaināku.jebkurā gadijumā atšķirīgie viņa dzīves ceļi,tomēr savienojas vienā punktā,kas ir secinājums,ka viņš ir lohs.
_____________________________
ar m. jaunkudzi konstatējām faktu,ka ja mēs varētu likt cilvēkiem uzvārdus,tad nevienam nebūtu normāls uzvārds.perversijas un ēdiens ielauztos cilvēku dzīvē,un visi būtu vairāk nogribējušies un tuklāki,jo visu laiku seksotos un ēstu.
1/30/11 01:47 am
patiesībā tas sāk palikt jau pārāk tracinoši.
1/27/11 02:44 pm
zinātu,kur lato lapsa dzīvo,aizietu nolikt degošu sūdu maisiņu viņam pie durvīm.
1/27/11 01:58 pm
ir ceturtdiena,protams,kārtējā depresīvā dieniņa,kurā esmu nolēmusi ilgāk pavārtīties gultā(neizplānojot to iepriekš) un tad,lēnām taisoties,vilkt laiku līdz bibliotēka ir vaļā un mammīte domā,ka viņas dārgā meitiņa dodas uz skoliņu.
nē,viņas dārgā meitiņa ir sapisusies un viņai ir pohuj.viņai ir pohuj,ka draud izsviešana no skolas,pohuj,ka kopš 5.janvāra viņa skolā ir bijusi labi ja piecas dienas,viņai pohuj,ka jau sakrājies parādu kalns,viņai gribas tikai piestūķēt savu kuņģi ar ''ēdienu'',kas ir šokolādes batoniņi,cepumi,nutella un maizītes,deldēt pakaļu gultā un truli blenzt griestos.
es pat esmu nonākusi tik tālu,ka satikt cilvēkus es uzskatu kā pienākumu pati pret sevi,lai pilnībā neieslīgtu kaut kādā caurā laivā,kurai nav iespēju izbēgt no lēnas nogrimšanas.man pat nav par ko runāt.es varu truli klusēt,jo man nav ko teikt,runāšana šķiet pārāk nogurdinoša,tā aizņem daudz laika.
ja man skolā nebūtu jākomunicē ar skolotājiem,tad es paņemtu klusēšanas periodu,mēnesi vispār nerunātu,varbūt tas man palīdzētu.
1/25/11 05:48 pm
šodien pamazām sāk saule iespīdīt tumšajos kaktos.
vajadzētu vēl tikai atrast kādu vīrieš kārtas upuri ar kuru stundām ilgi mīlināties pa gultu.
1/25/11 02:02 am
mums veselu mūžību kāpt
kā neaizkāpt everestā
everests kā mūžīgā tāle
vasarā sauc.
saldā rīgas bohēma un makaroni ar sieru.
1/24/11 05:32 pm
ja es dzīvotu viena,tad šobrīd vārtītos histērijā pa saplēstu trauku kaudzi.
1/24/11 02:18 pm
paspēju pabūt traumpunktā ar savu,nu jau atkal,sāpošo roku un ļāvu nobirt pāris asarām,bet tiešām tikai pāris,pretēji tam kā vēl nesen ļāvos asaru okeānam.
visa kā par daudz.
par daudz.
daudz.
ļoti,ļoti daudz.
un tieši tāpēc es gribu prom.
gribu bēgt meklēt jaunas idejas,emocijas un cilvēkus.
mani sasāpējušie nervi atkal lēnām brūk kopā un man sāk zust kontrole.
un tas viss tikai tāpēc,ka traumpunktā rēķins par 5ls.
paldies,par uzmanību,es vairs pat negribu saņemties.
1/24/11 08:12 am
sēžu pie garderobēm un sūknēju skolas elektrību.
ja man iedotu brīvības iespējas,tad es šo skolu pataisītu par tādu iestādi no kuras negribas iet prom,jo viņai ir baigais potenciāls un foršs iekārtojums,un ar manu palīdzību tā varētu kļūt līdzīga eiropas skolām.
1/23/11 03:01 pm
morāli tikko normāli atrāvos pa pirkstiem.
tā ir,ka visu laiku čeko kādu internetā un tad uzzini,ka ir iespējas,ka tas cilvēks to var uzzināt.
..un tad iedomājoties to skatu,ka es ta kā trakā 25 reizes dienā kādu čekoju,ārprāts.
patiesībā jau tik traka es neesmu,vienkārši grūti savaldīt savu ziņkāri.
idiotisms.
bet man šķiet,ka tagad man pat nevajadzēs sevi pievaldīt,lai tā nedarītu.
1/23/11 02:27 pm
pēdējo dienu notikumo un nedēļu pasākumi mani sāk atgriezt normālā emociju spektrā,vajag tikai dusmas aizvākt prom un tad jau aizies normālajā.
sēžu franču kafejnīciņā,malkoju čajukčku un lādēju laptopu,fonā franču sanšoni skan un ārā smuki saulīte spīd.
..es smaidu,lasu ik pārdienu vēstuli no francūža un iekšēji ķiķinu.viņš mani kacina ar silto laiku Parīzē un stāsta,ka drīz jau dosies ielās ar riteni,un saka,ka sācies izpārdošanu laiks un vai man nevajag kaut ko iegādāt.
aiaiai,varbūt ja viņam nebūtu 30 un man nebūtu bail no vīriešiem,tad paķertos,bet esmu pārāk fucked up in my mind un negribu vīrieti,kurš ir 12 gadus vecāks par mani.
1/18/11 09:11 am
ir tik forši saņemt dāvanas tad,kad vismazāk gaidi.tieši tā iemesla dēļ es parasti dāvinu ar novēlošanos,tas man laikam no mammas,jo vakar saņēmu savas ziemassvētku dāvanas.kaut kur dziļi zemapziņā tas sasildīja manu sirsniņu,bet lai,cik skumji tas arī nebūtu,nevarētu teikt,ka man no tā kaut kas baigi iepriecēja.es nezinu varbūt tas tāpēc,ka dzīvoju pilnīgā ''pļek'' garastāvoklī.kaut gan pieaugušie arī parasti neizrāda nekādas emocijas saņemot dāvanas,vismaz manā ģimenē un tad jūties slikti par to,ka varbūt viņiem nepatika,kaut gan iekšēji viņi ir ļoti priecīgi.
..un mani skumdina,ka ārējā veidola emocijas man ir pazudušas,es varu izteikties tikai ar burtiem uz papīra.es negribu tā,es gribu iemācīties priecāties tā,ka nevaru beigt smaidīt.man pietrūkst tā aizrautība ar kādu mans brālis izsaiņoja savas dāvanas,tas smaids un klaigas ''urrāā,tas ir tieši tas,ko es gribēju!'' ,un tas ir tik mīļi un tā sasilda dāvinātāju.
1/14/11 12:24 pm
tai sievietei vajadzētu atrast,kur nokniebties.
savādāk ar katru stundu kļūst ar vien dusmīgāka un dusmīgāka.