take me to the place where the white boys dance

Recent Entries

1/14/11 06:29 am

man riebjas vācu valoda.
es negribu mācīties psiholoģijā to,ko jau zinu.
mani neinteresē mērnieku laiki.
..un es negribu kārtējo stundu pēc kārtas krievu valodā rakstīt sūdainus stāstiņus.
un es negribu iet atkal pa tām pašām ielām.
un sēdēt tur tāpat kā katru dienu.
un es negribu,man riebjas.
es gribu turpināt gulēt un justies kā dārzenis.
un varbūt tāpēc es pēdējā laikā stūķēju kā mazs sivēns.

1/12/11 11:42 pm

esmu pasākusi nenormāli daudz stūķēt sevī pārtiku,lai nomāktu to pretīgo sajūtu,kas pārņēmusi,moš,drīz atkal ielīdīšu vecajās drēbēs.

1/11/11 11:02 am

slinkums viscaur pārņēmis mani.
es gribu uzpīpēt un sēdēt pie kompīša.
un tas arī viss.

1/10/11 07:02 pm

lai gan es savu sievieti zaudēju cīņā vīrietim,tomēr ir kaut kāds plezīrs atgriezties mājās vienai pēc tik kolorīta vakara,jo tad,kad es viņam pieliecos klāt,lai nobučotu,viņš man iečukstēja,ka viņam kāda ir un man palika tik silti,atgriezās maza ticība mīlestībai,skrēju mājās ta kā mazs samīlējies bērns.esmu iemīlējusies pasaulē.paldies,Tev.you made my night.

1/10/11 03:00 pm

patiesībā man jau pašai no tā sūda,ko runāju un kam ticu sāk palikt smieklīgi.
tas jau nozīmē,ka tuvojos tvaika ielai?

1/10/11 02:55 pm

un,pie velna tos sūdainos ierobežojumus,man ir apnicis gaidīt,gribu paņemt tagad akadēmisko un aizlaisties prom,lai beigtu mindfakoties.
mani tiešām jau sāk biedēt doma par to,ka uz mana kapakmeņa būs rakstīts ''mūžam gaidīja un ne sūda nesagaidīja''.
es kaut vai sūdu gribu sagaidīt,vismaz kaut ko,nē,es vienkārši negribu to kastīti apkārt,ta kā aitām sētiņu.visur kur ej atsities pret Tev pieejamo teritoriju.

1/10/11 02:53 pm

man liekas,ka es varētu sākt iet sviestā no domas vien,ka daudzi iet sviestā.
labāk būtu iztikusi bez liekas informācijas.
kaut gan tam ir savi plusi,es palieku stiprāka.

1/10/11 02:49 pm

nav jau tā,ka tev kāds sitīs pa seju,ja pateiksi patiesību.
ai,es vispār neko nesaprotu.
es reāli jūtos kā kaut kāda stulbene,kas nesaprot,kam ticēt un kam nē,jo galu galā,es kinda esmu cilvēks,kam ļoti patīk pasakas.

12/24/10 12:58 am - iekāpu čīzīgajā.

es vienmēr esmu domājusi,ka ja precēšos,tad gribētu,lai manas kāzas ir vasarā,bet es stāvēju pie loga vilku kārtējo cigaretes garšīgo dūmu un sapratu,ka patiesībā es gribētu precēties ziemā,tādā laikā kā tagad ārā,kad sniegpārslas dejo un nav pārāk auksts,bet nav arī silts,bet ir tik patīkami.
es gribētu savu laulību ceremoniju tādā mazā mīlīgā baznīciņā,patiesībā laikam,ka magdalēnas baznīciņā un lai tur būtu tikai paši tuvākie un mīļākie cilvēki.
es izskatītos pēc sniega laumiņas un man būtu brīnišķīga balta kleita,kurai būtu vidēji gara šlepe,kas raksturotu mani,manas emocijas.tur būtu savītas visu feju laumiņu raksturīgās krāsiņas.
manam lieliskajam vīrietim būtu pieskaņots skaists un nestandarta uzvalks,kura materiāls un krāsas pilnībā raksturotu mūsu nestandarta mīlestību,kas būtu kā pastaiga pa pasaku.
mūsu pirmais valsis tiktu dejots kongresa nama parkā,tur tajā fantastiskajā lapenītē,kur šķiet,ka visi laimīgie pasaku varoņi satiekās.es gribētu,lai fantastiski veci onkuļi spēlē procol harum-a whiter shade of pale un mēs tur dejojam mūsu pirmo valsi precēto statusā,putenī zem jumtiņa,tik skaisti un laimīgi,tā ka šķiet,ka esam iekļuvuši bērnu dziļākajās fantāzijās.
mums būtu melleņu kūka kāzu tortes vietā,tāda kura ir mazliet skāba,mazliet un rūgta,un protams salda,tāds saldums,kuru tu sagaršo tikai tad,kad tā lēnām izkūst mutē.tāda kūka,kas raksturo nestandarta mīlestības virpuli.

12/11/10 01:56 pm - pievilkšanās.

nezinu,kas ir tas,kas stāv starp mums,bet kaut kas tur noteikti ir.

12/7/10 03:15 pm

man liekas,ka es kādu vakar savā nervu sabrukuma lēkmē aizbiedēju.
gribu aizbēgt uz laukiem un atrast patiesību.

12/6/10 10:57 am - siltuma laiks.

viņš ta kā kaķis murrājot piemiedz acis.
man viņš patīk,bet man bail.
bail no tuvības ar kādu.
man galvā tagad miljons iemeslu kāpēc nevajag un tikai viens,kāpēc vajag.
..un es zinu,ka ir par ātru skriet lietām pa priekšu,bet labāk ātrāk nekā par vēlu,ne?
aii,es nezinu.
mana lielākā problēma dzīvē laikam ir bailes.

12/3/10 06:59 pm - piparmētru tēja un fantastiska apkalpošana.

biju uz filmu ''last night''.
baigi aizdomājos par to pašu nemainīgo lietu dzīvē-mīlestību.
kas ir tas,kas mums liek pretoties kārdinājumam krāpt otru?
un,kas ir tas,kas mums liek izšķirties par labu kārdinājumam?
es zinu,ka es darītu tā kā mana sirds tajā brīdī justu par vajadzīgu,es sev katrā gadijumā neliegtu kārdinājumu,tad ja arī šis otrs cilvēks man nozīmētu vairāk par vienu nakti.
iespējams,ka es sev to arī neliegtu tad,ja tā būtu tikai viena nakts.
es nezinu,nekad neesmu mīlējusi.
_________________________________
pēdējā laikā aizvien vairāk un vairāk domāju par pagājušās ziemas divu nedēļu romāniņu.
nezinu vai tāpēc,ka tuvojas tas laiks,kad mēs mīļojāmies uz viņa dīvāna,vai tāpēc,ka man patiešām viņu gribētos.

patīkams vakars,bet kaut kas pietrūkst.
..un pēc filmas mācas virsū milzīgs uzbudinājums.

11/27/10 09:22 am - vai tad tik grūti?nakts bez panākumiem.

paņemsi mani..nu tepat,šķērsielā.

11/25/10 09:38 pm - no laimes raudāt.

ziema,ir skaisti,bet man nepatīk aukstums.
gribu kombinezonu un to cepuri,kas aizsedz seju.
..es īsti nespēju raksturot to emociju karuseli,kas manī darās.
tiešām liekas,ka sāku redzēt īstās ģimenes apveidus.
un es viņus tā mīlu.
es vairs nemāku dzīvot bez viņiem un negribu,lai kaut kas mainās.varbūt manī runā ziemas siltuma un mīlestības trūkums,bet man tomēr šķiet,ka tas man pa īstam no sirsniņas.

šovakar route66.varbūt varēs pamielot acis uz kādu,kaut gan liekas,ka jaunas sejas ir pazudušas.
laukā nāk ziemas prasība pēc tuvības.

11/25/10 06:38 am - mūsu komūnas mērķis ir mīlestība pasaulē.

mēs visi esam tik sasodīti līdzīgi.tāpēc liekas,ka simts gadi pagājuši,kopš pazīstam viens otru.
mēs čubinamies un mīlinamies.
bet es gribēju uzrakstīt,ka mēs esam četras un viņš ir viens,bet dzīvojam kā viens vesels,mums tā paveicies dzīvē ar tiem cilvēkiem.

11/25/10 06:07 am

pēc divām stundām uz skolu.
esmu sadzērusies un sapīpējusies.
es tiešām,tiešām nesaprotu,ko darīt ar to,kas notiek.

p.s.pienā nekā koļījama tā arī neparādijās.

11/24/10 06:00 pm - trešdiena

vienīgais pieaugušais,kuru vēl klausu,vakar aizveda mani mājās.
tiku mammas padusē,izraudājos un tagad miljons akmeņi novēlušies no kalna.
mamma palikusi jaukāka un šķiet,ka viss par varētu būt kārtībā,bet tad jau laiks rādīs.
ir vēl tā nesaprotamības sajūta.nesaprotu kā var tā izmest un tad uzvesties tā.
___________________________________
šī brīža prioritātes:

pabeigt skolu.
atrast kniebienu.
uzlabot atmiņu.
izdarīt kaut ko,lai drīzumā no lieko kilogramu daudzuma neuzblīst seja.
__________________________________
tagad es sēžu pie laptopa ar alu un splifu rokā un blakus krājās lielais parādu kalns.
dzīve ir kā čili šokolāde.
un mēs esam konstatējušas faktu,ka atnākot mājās ap 4 no rīta,pamatīgā dzēruma pakāpē,mēs aizejam uz skolu,bet esot mājās 20min. pirms iziešanas uz skolu,mēs izvēlamies iet čučēt.
tāpēc šonakt laikam uz pienu.

11/23/10 12:26 pm

es gribētu ielīst mammai padusē un zināt,ka viss būs kārtībā.

11/23/10 12:14 pm

es neko nesaprotu.
tāda putra ievārījusies.
Powered by Sviesta Ciba