Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 10.10.11 19:41
• Vienīgā kļūda ir nedarīt neko!!!!
• 0 rakstair doma

• 10.10.11 18:49
• Pagaidām norit aktīva dzīve pa mājām, būs jau šis tas netā japačeko mošs kāds var pateikt, kur var no lv uz angļ pārtulkot dokumentus.
• 0 rakstair doma

• 9.10.11 19:28
• Cik vispār var būt tukšas sarunas par naudu. Skatos uz bijušo un tagad galīgi nesaprotu, nu kā varēju būt ar viņu kopā, Nu galīgi neiebraucu skatos un brīnos. Nu man ir laiks, ka visu vajag mierīgi, bet pa fikso izdarīt, savādāk būs baigi grūti.
• 0 rakstair doma

• 7.10.11 19:42
• Es zinu, ka katram dzīvē ir periods, ka viss es vairāk nevaru. Viss man vairāk nav spēka un tagad tieši tagad ir tā......
• 2 rakstair doma

• 6.10.11 09:58
• Laikam vakardien pāršāvu pāri strīpai, kad mana mazā jaunkundze sāku dusmoties uz mani un teica, ka brauks pie tēva uz ārzemēm. Visu laiku turējos un neko sliktu par to cilvēku neteicu, kaut pelnijis jau no manis tos sliktākos vārdus. Nu vakardien nenoturējos un pateicu, ka viņa nav lai negaida, jo viņš pat viņai nezvana. Mazai jau ļoti nepatīkami, bet tad viņa man saka nu jā viņš pat man nezvana. Gribējās jau man pekai pateikt, ka tu viņam vairs neesi vajadzīga, bet protams, ka noturējos, kaut bija jau ļoti tuvu tam. Negribas ar lai es tagad esmu sliktā mamma un tur redz labais tēvs, kurš atapsies pēc pāris gadiem ka viņam ir meita. Negribu es te tagad viena cīnos un sitos, bet viņš pie visa gatavā ieradīsies nu nē. Labāk jau lai nezvana nemaz vismaz mazā būs mierīga nekā vienu reizi pazvana un tad nu baigi labais tēvs. Fui pretīgi no tā visa jau kļust....
• 0 rakstair doma

• 5.10.11 20:31
• Pufff cik smagi ir vīrieti uzvilināt uz domām caur puķītēm. Nu kā, lai pasaka,laika, ja ka negrib saprast nu neko tad.
• 4 rakstair doma

• 5.10.11 19:58
• Vieglas uzvedības sieviete - tā, kura pret seksu izturas tāpat kā vīrieši!
• 0 rakstair doma

• 5.10.11 15:56
• Es te sēžu un domāju, kā tas nākas, ka dzīvē mir vīrieši, kas ir fiksie un kas ātri vien, lai nepazaudētu otru cilvēku dara visu iespējamo, bet ir tādi vīrieši, kuriem ir labi, kā ir un neko negrib dzīvē mainīt. Vot ņemu es savējo pa piemēru viņš ir prom nu kāda tur problēma atrast dzīvesvietu un savākt mūs pie sevis, nu vienmēr jau ka jā jā, bet darbības nekādas. Cik ilgi ir vērts gaidīt, vai arī baudīt dzīvi un meklēt ko citu, Bet ir viens liels BET nu tā stulbā sieviešu loģika nu bet mošs ar mani būs savādāk. Nu es jau zinu un saprotu, ka nevella savādāk nebūs. Cik ilgi gaidīt, kamēr cits kāds neuzradīsies, bet mošs zinot visus apstākļus, būs savādāk, jo vispār jau dažas lietas ir kļuvušas savādākas. Nu nezinu sēžu un domāju nu negribu teiksim četrus gadus šitā nomocīties un beigās nekā. Nezinu lielās pārdomās. Ir tāda nezināma situācija, dažbrīd domāju, lai viss plūst pats no sevis un gan jau risinājums uzpeldēs. Bet vienreiz dzīvē, es uz tādu gan jau aizlaidu nu teikšu, ka ir rezultāts diezgan paskumšs sanāca. Cik ilgu laiku dot cilvēkam? Zinu jau, zinu neviens jau man to priekšā nepateiks. Pēc cik ilga laika cilvēki sāk dzīvot kopā? Hmmm Mīļumam esot blakus dzīvojam kopā viņa mantas arī ir... Hmmmm, bet kāpēc nekas tālāk nenotiekas, kāpēc cilvēks nevēlas katru dienu nākt mājās, kad viņu kāds gaida. Ja Jūs zinātu, kā es to vēlos ejot gulēt gribas ieritināties kādam blakus nevis vienai censties to lielo gultu sasildīt. Ui, ar to gultu ir traki nu nepatīk man vienai gulēt nu ko es tur varu izdarīt. Man patīkas, ka man ir auksti pielīst klāt un sasildīties sajust, ka neesi viens savos priekos un bēdās. Nezinu besīts jau ar pa šito visu nāk virsū kā arprāts....
• 2 rakstair doma

• 5.10.11 08:49
• Bāc šodien visa diena bez trubas būs. Bet viņu šodien jo īpaši man vajag. Gadi svarīgu ziņu un tagad nekā, bet kā jau saka labs nāk ar gaidīšanu. Man ir viena vēlēšanās, kuru es ļoti, ļoti vēlos'zinu, ka jāpieliek pūles, lai viņa piepildītos, bet kamēr neesmu dzirdējusi piedāvājumu viņa nevar piepildīties. Uh kaut ātrāk es dzirdētu un varētu virzīties uz savu mērķi. To es gribu ļoti, ļoti un man tas ir patiešām svarīgi..... HELP....
• 2 rakstair doma

• 4.10.11 20:33
• Dzīvē ir tā, ka viens no vecākiem velk to dzīvi, lai bērnam būtu labi, bet otrs vecāks dara abiem pāri. Šodien no tiesas apraudājos, ka meita pateica, ka viņai tēva pietrūkstas. Nu ko, lai pasaku savai pekai, ka viņas tēvs viņu pameta un tagad viņam pofigs, ka nu viņam jauna ģimene un viņa nav viņam vajadzīga, ka atstāja viņu, kad bija ļoti slima, aizskrēja, lai drāztos ar citu, nu ko lai bērnam pasaka. Kad bērns asarās izplūst un nesaprot, kāpēc tur iekšā sāp, kāpēc tad viņas mazo dvēselīti rauj ārā. Ar viņas asariņām es to cilvēku sāku vienkārši ienīst, ka viņš tā izdarīja, lai nekad neuzdrošinās nemaz nākt mums tuvāk klāt, es viņu vienkārši..... skatos uz viņu un neticēju ka biju precējusies ar monstru, kam paša bērns ir pie kājas. Nekad nedomāju, ka man arī tik ļoti sāpēs, ka asaras nespēšu noturēt. .....
• 0 rakstair doma

• 4.10.11 09:48
• Vakardien bija diezgan murgaina diena un sapnis arī bija myrgains ko sapņuju uz šodienu. Pamodos dusmīga un ar dzīvi neapmierināt, bet nu jau esmu nedaudz savākusies. Tie sapņi jau manu ilgu laiku sākuši mani mocīt, bet mēģinu, jau visāī ar viņiem sadzīvot. Vakardien galīgi ar mīļoto nesanāca parunāties :( Vispār kka sen nav īsti sanācis ar viņu papļāpāt, bet nu nekas savilksies tik daudz informācijas un ka uzsēdīšos uz ausīm ilgi un dikti:) un nāksies mani noklausīties, bet domāju, jau ka viņam ar ir daudz ko teikt.
• 0 rakstair doma

• 3.10.11 10:16
• Šo savas dzīves periodu varu nosaukt par dzīves jēgas meklējumiem. Dzīvē ir kaut kas jāmaina. Sākumā man likās, ka es tikai sēžu un vēlos dzīvē kaut ko mainīt, bet neko nedaru, bet nē tā tas nav es zinu. ES SAVĀ DZĪVĒ NEGRIBU MAINĪT TIKAI CILVĒKUS KAS MAN IR BLAKUS VISU PĀRĒJO ES GRIBU UN CENŠOS MAINĪT.
  Dzīves plāns:
  1) Mainīt valsti, kurā dzīvoju, līdz ar ko veidojās pārējie punkti:
  1) mainīt dzīves uztveri
  2) mainīt darbu,
  3) citur dzīvot,
  4) iegūt citu pieredzi,
  5) nedaudz vēl notievēt, ko es jau čenšos darī,
  2) Nebūt vienai.
  Nu ko plāns ir izveidots un jāsāk tikai realiz;ēt punkts pa punktam, darba jautājumu risinu, jau labu laiciņu un ticu, ka kaut ko es atradīšu, turpinu meklēt. Dzīvesvietas jautājumu vispār ceru, ka mana otra puse atrisinās. Nu protams ar dzīves uztveri ir tā, ka tur jau neviens cits neko nepamainīs tikai es pati un es zinu, ka viss kas notiekas notiekas tikai uz labu.
• 0 rakstair doma

• 2.10.11 22:24
• Es sapratu (vismaz man tā liekas) kāpēc liktenis man viņu atkal ir iedevis. Tāpēc, ka man ir jāiemācās dzīvot savādāk. Ne tā kā līdz šim un tas arī nav iespējams.
• 0 rakstair doma

• 24.9.11 19:48
• Pierakstu šo jo negribu to nekad aizmirst. Viņš tikko uz mani bļāva, ka vairāk nevarot izturēt, ka pusgads pēdējais ir bijis ārprāts, ka visu laiku diršamies, bet man likās, ka tikai pēdējo nedēļu. Bāc kliedza jau nepajokam, kas priekš viņa ir ļoti neraksturīgi un teica, ka ja vēl kaut vienu reizi es tā izdarīšot tad viss. Nu laikam jau tiešām esmu uzkritusi viņam uz nerva. Bāc kurā brīdī no dzīvespriecīgās manis uzradās ši svešā es. Kura tik ļoti dara pāri mīļotajam cilvēkam. Es tagad ļoti baidos viņu pazaudēt es vienmēr esmu baidījusies viņu pazaudēt. Es viņam teicu, ka tas ir tāpēc, ka man ļoti, ļoti viņa pietrūkstas uz ko viņš man atbildēja, ka es viņam arī pietrūkstoties. Es teicu, ko ļoti mīlu viņu viņš man atbildēja, ka mīlot mani arī un es sapratu, ka to pusgadu tikai aiz mīlestības cilvēks bija spējis mani paciest, jo ja es viņam nebūtu vajadzīga viņš mani pasūtītu jau sen labi tālu. Es saku viņam lielu Paldies, ka viņš mani sapurināja. PALDIES TEV MĪĻAIS PAR TO! Laikam ar mani tiešām vajag nedaudz stingrāk ne tikai usi pusi.
• 2 rakstair doma

• 24.9.11 17:00
• Es zinu, kas ir manas depresijas iemesls. Tā ir vientulība. Tas ir tad, kad tu visu dari viens un to tā izjūtu iekāpjot gultā, kura ir nenormāli auksta.
• 2 rakstair doma