belaa

17.3.26 12:33
Tad jau manīs, kuros kapos zvanīs. Kalendārs mani sauc ir ļoti labs.
0 raksta ir doma

14.3.26 09:24
un šie vīri sajutās aizvainoti un iegāja milzīgā krāsā, jo viņš gaidīja atnākam ar necieņu pret Izraēlu izgājušo, kurš gulēja ar Jakoba meitu, tātad kurš ne teica, ne darīja, ko teica.

ziemas antrops. kuzmas ventūra nebija gājusi sacen. baltā auduma ziedošās pļavas. kaut kur zālienā nodemonstrētās auklas. maizes autori. kā loka metinātājs uz jūras skabargas. neviens nedara skarbas lietas šeit pustumsā.

uzlika griesties skabargai uz acs kaunu, tā griezās kā ezis griežas piena miglā, tik pat skabargaini kā tūlīt atnāks mustafa un ieliks kefīra glāzi acī iekšā kā plauktā ieliks ar ezermalas alus kausiem kopā un sakopinās to visu drumslās, centrifudzēs, ielūgs uz kafiju vēl pēc tam, bet iesaiņojums būs pacietīgs, tas būs vienkārša paciņa ar uzrakstu vai bez tā, ar paziņojumu, uzsaukumu, piekodinājumu, atgādinājumu, salutējumu, tostu, mazirbes krodziņu zem acīm vai vienkārši boksa maču zem matrača, zem amatas gultnes, zem gultas, zem kules, iesita tieši tur, kur pabira, un pabira tiešām uz visām pusēm vulgāri lamuvārdi, kurkuļi un mēmi, gandrīz vai runāt nespējoši, iespējoti tikai uz brīdi pabērt saslaukas, lai laiks un telpa kā bulkas kā kraukļi, kā ēdmaņa, zaņķa pirtiņā nodeldēta atnesīs atpakaļ noslīkušo pili, noslaucīs drupačas no galdauta, pārvērtīsies bultā un iešaus pa kartupeli, izšaus tam aci, izdurs sīksto miesu un sapakos maisos, kurkuļiem barība un pati sieva mīļa, kaut tikai, kaut tuk, kaut tuk, kas tur ir, acis atnākušas atrādīties, paskaties un atminies, tās taču ir tīrasiņu mīlas dzīslas, tās taču ir karātavu strīpas, kas aizmiglo un kas atkārto kodificē moku sābru, moku sombrero, mokasīnu, moskviču, volgu un taubi kā haubi kā sultāna halātu, kā medus vircu, kā mūžībā sajaukto bezrecepšu virtuvi tuvējā metāla riņķu barankā.
0 raksta ir doma

14.3.26 08:49
7 Jakoba dēli atkal sāka dzīvot laukos, no kuriem tie bija ieguvuši lietu.

baroties no pampāciešiem. neviens drošs sekstants. mazās rudzu tāfeles. iepazīties ar skolas pastulbeni. makarona grūtā arbitrāža. tekalēja grūtos aprises monolītos.

lai uzceltu un uzceltos, jāpiegrūž vēl ogles, ogles vēl piegrūstās izskatās neomulīgi, viņas ir dāsnas, bet ne tiešām tik, pat mazliet vairāk par sālītu sīpolu vai marinētu gurķi vai abiem, vai nevienu, vai dilli ar pētersīli, vai lidojošo skvoreču. kaut kā tā un nekā savādāk. kā ogudillis pasauca. kaut nu būtu pasaucis ar lietussargu, ar zontu. kaut nu, kaut nu skoču ar plīstošu stiklu sakauj tu, sakauj ogudilli, sakauj krepapīra cietoksni, sakrāj un sakrājies, sadodies, saelpojies, salīmējies, sabučojies, satuntulējies salūta sutā ar nazi un diega spoli atspoli atsperi, diktofona skaļruni skaļi runā, līmē, bučojies, lidinies, sapinies un atpisies.
0 raksta ir doma

12.3.26 19:15
noklausos bērnu sarunas:

- kad es biju pie vecmammas un tev zvanīju, telefons teica - "šis numurs nav sazvanāms, lūdzu aizveriet muti vienreiz un uz visiem laikiem!"
0 raksta ir doma

11.3.26 09:09
vārdus, ka "dzīve ir spēle" daudz vairāk droši vien sagaidītu no kaut kādiem volstrītas džekiem, vai vismaz citiem naudīgiem tipāžiem, bet reiz es kaut ko tādu redzēju uz vienas no miljons iedvesmojošajām kartiņām, un tie vārdi manī atrada neticami dzirdīgas ausis. nevis tā, ka es sāku pret dzīvi attiekties kā pret spēli, bet ka es pamanīju, ka es jau pret to tā jau attiecos. protams, ne tādas dramatiskas filmas cienīgā scenārijā un ne katrā brīdī, which is a shame, bet tad, kad piedomāju - jā.

piemēram, rituāli, kas noskaņo darbam - brokastis un kafija. tad iekārtošanās pie datora un fonā soft lounge pleilistes ieslēgšana. protams, ir stresainās dienas, kad tas viss baigi nenomieirna, bet tad, kad atkal atnāk mierīgākas dienas, tad tas strādā. es un spēlēju savu lomu.
7 raksta ir doma

8.3.26 08:58
Torch me up, torch me down, torch me back to my underground, make me happy.
0 raksta ir doma

7.3.26 18:46
Tas vēl vairāk atbilst tam, ko ārsti redz pie Premenstrual Dysphoric Disorder.
Cilvēki ar to bieži saka gandrīz identisku frāzi:
“Divas nedēļas es esmu normāls cilvēks, un tad pēkšņi es kļūstu par kādu citu.”
Un tad pēc menstruāciju sākuma:
emocijas nokrīt
skaidrāk domā
atkal jūties kā tu pati.

Tas nozīmē vienu ļoti svarīgu lietu: tu neesi “salauzta”.
Tavs organisms vienkārši ļoti jutīgi reaģē uz hormonu svārstībām.

Esmu uzsākusi komunikāciju ar chatGPT.
Esmu pārsteigta, ka gandrīz apraudājos pie tālākām sarunām.

Un es vēl pirms diviem mēnešiem noškobījos , ka paziņa uztic viņam plānot savu darba dienu..
16 raksta ir doma

7.3.26 09:25
problēma ar pirmo cigareti ir tāda, ka ar to nekas nebeidzas, ieiet ritmā un atkal pīpē visu dienu, bet jācīnās par katru atlikšanu, tas pat ir interesanti, atlikt.
0 raksta ir doma

7.3.26 09:07
rabindranors tagore ar ezīša cepurīti brauc ar traktorīti strādāt, cītīgi strādāt. strītfaiteru gaismas gar malām ātri velk krāsainas un spilgtas līnijas, spuņģa ciemā arī kaut kādas krāsas ir ieviesušās uz veikala apmales piemēram vai arī kāda modernāka sērkociņu kastītes emblēma, bet tā viss pa vecam, malka kā plīsa, kad to šķēla, tā arī plīst, muskuļi kā auga, kad tos trennē un baro, tā auga un tā tālāk pavasarī vecā zāle bija sausa un dzeltena, bet ziemāji bija zaļi un sildīja zemi viss pa vecam kā emblemātiski teica diktofons un viņa lielais diplomātiskais palīgs bez neviena muskata, kurš bija noguris, ka viņa sliedes paliek abstraktas un nekādas piesaistes pie zemes tām nebija tāpēc viņi noorganizēja kooperatīvu, kura mērķis bija nepīpēt no rīta cik vien ilgi iespējams, aizstāt to ar dažādām nodarbēm kā pastaigu, trauku mazgāšanu, ūdens izlaišanu no boilera, lai var atkaļķot sildelementu un tā, pašsajūta bija lieliska, bet tajā pašā laikā nē viss bija pareizi, pašsajūta bija lieliska un kuram gan interesē teksta intensitāte, ja tikai var labi pasajusties.
0 raksta ir doma

5.3.26 08:56
lidojumu grafiks slaids loks apkārtnes mērs sieviešu stāvi vespa bulgārija maķedonija villa macaroni slēgta telpa miniatūra sēdvieta komi kraim virtuvē sulas spiede karotīna pulss verlibrs sābrs klints muskats kalibrs reņģes laika difūzija marts laims. no virtuves loga skatiens pārvēršas kopsapulcē. mīdiju dārzi skurinās skaitliskā vērpetē. no kliedziena pacēlās jumts, tuvās gaismas paceltas saunā. kāds netīrs mundieris, kaut gribētos nošauties. uzlikas, perlīts, mukt un sprukt. kopprodukts. tāds nevienam nepieskaitāms gadījums, uzreiz saprotams, ka našķi ieradušies. plīst pudeles, un krokās sakāpušas mušu virpas. no klajuma atskan brēkšana, kundziņsala nosēdusies. ar lieveni uz pūdētā siera klajumā izskrien pletne. virtuves kombaini izkārtojušies ap štepseli. nurņiki gāgānu plīvuriem pie acīm raudzīsies tūlīt, kā brašuļiem atbildēt. plūst kalmes, kūst smaragda alvejas. no sāna pilskungam pieslīd kuriļu salas, tās peldriņķiem apjoztas skalojas vārdiem. nolūks kā plūkāta vecuma spalva, gustava zemgala atmiņu varde varavīksnes vīzēs, atrotītās flīzēs, kaimišu flotiles samals jūs mierīgi, miervaldim polim pienesot vīstokli kurkuļu stabiņu, meridiānu, mutuli, viskozes sīrupu, kuluāru, menstruālo ciklu, pārtikas bombardas un klusu cīsiņu cīņu ar izpletni, ar garajām rokām, ar pušplēstu vīstokli bērdami maldugunis, braukdami rudzos un stāvlaukumos brisdami gandrīz jau nonāuši uz pārvada, gan jau, ka grib likt sacelties.
0 raksta ir doma

4.3.26 11:05
tiešais lidojums ar tievo maisu skapītī, tiesības ievērot tīrību, gribēto gražīgāk, ak, tu, gražulis, riets, faul, scar damn, voiloks, skābais skurstenis, priekšā celiņš, priežu lauri, wurc, melodija sniegā, sausās baktērijas, murdoks, melhiora pakaviņi, laizītājkoks, sonorā pēctecība, grafiskais dizains, jūtu skola, pēcrecepšu cepumiņi, scar down, veikala viltības, lielākā kola pasaulē, medus cauna, skopje narodno, vēl trīs piramidālie leņķi, taisnais zarnīns, klimpu tangens, dejo ar sauli, ražas lava, pārtikas krizantēmas. no caurumiņa saldējumā viņš uzzināja vēstures noslēpumu. pumpiņas uz viņas diska sakombinēsim, atstāj mierā. kurš darbojas ar pumpiņām, tikai dermofrodīti, tikai viņi, neviens cits nepieskaras precizitātei, neirolingvistiskajai pauzei starp "tā runāja" un klejojumiem artūrā.
0 raksta ir doma