- 24.9.11 19:48
- Pierakstu šo jo negribu to nekad aizmirst. Viņš tikko uz mani bļāva, ka vairāk nevarot izturēt, ka pusgads pēdējais ir bijis ārprāts, ka visu laiku diršamies, bet man likās, ka tikai pēdējo nedēļu. Bāc kliedza jau nepajokam, kas priekš viņa ir ļoti neraksturīgi un teica, ka ja vēl kaut vienu reizi es tā izdarīšot tad viss. Nu laikam jau tiešām esmu uzkritusi viņam uz nerva. Bāc kurā brīdī no dzīvespriecīgās manis uzradās ši svešā es. Kura tik ļoti dara pāri mīļotajam cilvēkam. Es tagad ļoti baidos viņu pazaudēt es vienmēr esmu baidījusies viņu pazaudēt. Es viņam teicu, ka tas ir tāpēc, ka man ļoti, ļoti viņa pietrūkstas uz ko viņš man atbildēja, ka es viņam arī pietrūkstoties. Es teicu, ko ļoti mīlu viņu viņš man atbildēja, ka mīlot mani arī un es sapratu, ka to pusgadu tikai aiz mīlestības cilvēks bija spējis mani paciest, jo ja es viņam nebūtu vajadzīga viņš mani pasūtītu jau sen labi tālu. Es saku viņam lielu Paldies, ka viņš mani sapurināja. PALDIES TEV MĪĻAIS PAR TO! Laikam ar mani tiešām vajag nedaudz stingrāk ne tikai usi pusi.
- 2 rakstair doma
- 28.9.11 20:25
-
Cynthia
Arī manās attiecībās ar puisi bija viens periods, kad ļoti kašķējāmies. Pārsvarā jau laikam tas bija tikai par sīkumiem. Vismaz man šķiet, ka tas nebija nekas sevišķs.
Tomēr zini, kad es patiešām sapratu to, ka mums arī ir bijis tāds periods? Tikai tad, kad draugs pagājušajā nedēļā, mums vērojot, kā viņa māsa strīdas ar savu puisi (arī par sīkumu) pateica: "Viņiem tas pāries! Atceries - pirms kādiem diviem gadiem mēs arī gandrīz katru dienu strīdējāmies?"
Tieši tajā brīdī es sapratu, ka arī mūsu attiecībās patiešām šāds periods ir bijis. Tomēr, ja cilvēki mīl, tas pāriet. Vajag tikai laiku. - Atbildēt
- 2.10.11 23:04
-
No savas pieredzes esmu sapratusi, ka labāk ir pakašķeties, un nonākt agru vai vēlu pie risinājuma, neka bez strīda aiziet un nesaprast, kas vispār notikās.
- Atbildēt