Jaunākais Arhivētais Draugi Par sevi

• 24.9.11 16:55
• Es tiešām raudu, kas tās bļeģ pa attiecībām, kad neredzi otru cilvēku un ka viņš vēl gatavs paņemt brīvdienas, lai pie drauga uz citu valsti aizbrauktu, bāc nu jau pusotrs mēnesis ir pagājis, ka neesmu redzējušies, bet tur tāda pohujistiska attieksme. Tas man uzdzen asaras ne pajokam. Nu jau kretinē tas mani ārā.
• 5 rakstair doma

• 22.9.11 12:11
• Nu ko beidzot arī drusku vīlos cilvēkā. Pasen biju dzirdējusi, ka vīlties cilvēkā ir sliktāk nekā dusmoties uz cilvēku. Pareizi man jau teica, ka nav vērts tā darīt, jo tas nav vajadzīgs, bet pēc palīdzības saucu, jo ir vajadzīgs, bet nu neko, laikam jau nedaudz kaut kam tādam tomēr biju gatava. Nu neko gan jau būs labi.
  Vakardien vispār uzzinu, ka dārgais vīrietis ir sadomājies nez ko. Nu jā nav viņš blakus, bet kur cilvēkam rodas ideja, ka es te bez maz vai jādelējos pa pasauli nu nesaprato to es nu dien. Nu balsī bija dzirdams manāms satraukums, bet no rīta saņēmu sms un ceru, ka vakardienas sms viņš saprata, ka arī man mēdz būt sliktas dienas.
  Un kāpēc šitā jābojā garīgo man. Nesaprotu.....
• 0 rakstair doma

• 20.9.11 11:13
• Nedaudz vēl no atmiņām un tekstiesm, kas izskanēja sestdien, bāc, bet es taču neesmu precējusies, bet vēl palikšos vecmeitās nē tu esi aizņēmta un vecmeitās ar nepaliksies!Vai tiešām precēties sataisījies, jo iepriekš taču tas viss nebija priekš viņa. Hmmm pārdomas un kaut ko tādu, jau dzirdu nepirmo reizi vien. laikam jau vīrieši nobriest kaut kam tādam nevis kā mēs sievietes o jāaaaaaa...
• 0 rakstair doma

• 20.9.11 10:18
• Pārlasīju savu iepriekš rakstīto un nonācu pie secinājuma, ka lielāko ties ir ieraksti par viņu, laikam jau man dikti viņa pietrūkstas, bet nu bikucīt jāpaciešas un vtad jau būsim kopā. manā dzīvē laikam viss notiekas diezgan mistiski. Sāk piepildīties, kaut kas ko iepriekš bija teikusi viena sieviete un uh es sāku viņai arvien airāk ticēt, bet biku baisi paliekas, bet ja nu tiešām tas tā arī būs tad es tiešām teikšu lielo WOW.
  Drusku darbā sabesīja dažas labas pieaugušas dāmas. Laikam jau jāmācās pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir, bet mani jau visvairāk satrauc, ka cilvēks mēģina ielīst ar savu dzīvi manā, bet man nav vēlmes šobrīd ar viņu runāties un zinu, ka tur jau sarunas nav, jo tas cilvēks visu zin, tad kādēl man tas viss jādzird uh smags cilvēks.
  Šorīt no rīta iekāpjot mašīnā dzirdēju foršu dziesmu, ko dzirdēju gada sākumā un es sāku plaši smaidīt....
• 0 rakstair doma

• 17.8.11 20:33
• Nu ko mans atvaļinājums beidzās, bet atvaļinājumu es pavadīju ar savu meitiņu un mīļoto, bija tik daudz vārdu pateikts un tik daudz izdarīts, bet gribas uzrakstīt, kaut ko, ko negribu aizmirst un tas ir, ka es redzēju cik viņš ir greizsirdīgs un kā viņš māk palūgt piedošanu, kā teica, ka mīl mani, kā skūpstīja, kā glāstīja, gribas visu te pierakstīt, lai nekad neaizmirstu. Spilvens vēl pēc viņa smaržo un cik patiesībā būs grūti aiziet gulēt, jo viņa nav blakus, bet gribu būt blakus viņam un tad, kad viņš man pateica, ka meklē darbu un nosauca vietu kur man liekas tas ir tik daudz. Ir daudz, kā viņš cenšas man palīdzēt, kā viņš par mani rūpējās, jā ir viņam grūti, jo bērnu viņam nav, bet man ir un man liekas, ka viņš ņem tagad pilnīgu dalību meitas audzināšanā ui viss tik nopietni un tik fantastiski pat ar kašķiem mums ir tā, ka nemāku ilgi es uz viņu dusmoties un mēs pasakām viens otram paldies un piedod, kas man liekas ir tik daudz. Šis manā dzīvē ir grūts posms, bet es esmu stipra un man viss izdosies. Vispār bez H, jau ir nenormāli grūti, kad nav viņa klāt, bet, kad ir es to baudu pilntiesīgi baudu. Ar viņu kopā ir tik labi un ir nopietni mēs bijām pie viņa radiem kurus viņš nebija redzējis astoņus gadu un es biju ar viņu. Viņš var neko neteikt, bet es vērtēju viņa darbus un tas ir nenormāli daudz, vismaz priekš manis.
• 0 rakstair doma

• 24.7.11 19:51
• Nedaudz esmu kļuvusi nepacietīga, laikam jau tas tādēļ, ka ļoti gaidu H mājās ierodamies. Uh kas tad būs par pasākumu. Gaidu ar lielu nepacietību.
• 0 rakstair doma

• 24.7.11 19:02
• Baigi ilgais laiks ir pagājis un pa šo laiku esmu jau divas reizes bijusi ciemos pie H un bija super. Tagad gaidu, kad viņš atbrauks mājās un ceru, jau ka piektdien viņš būs man blakus. Vispār jau man te uznāk besītis un bikucīt viņu ar sagruzīju, ko nevajadzētu darīt, bet gribas jau zināt, ka es esmu priekš viņa viss tāpat, kā viņš priekš manis un protams, ka pirmajā vietā man ir mana meitiņa nu, bet tas jau priekš manis ir saprotami un loģiski. Kad pēdējo reizi biju pie H viņš paņēma divas sveces kuras nolika uz zemes nolika segu un pasauca sev blakus un teica, ka sex nebūs, bet mēs izrunāsim, kas mums nepatīkas un sarunas laikā viņš man teica: "Ja, tu mani atstāsi es to nespēšu pārdzīvot un es būšu psihenē, jo otrreiz dzīvē neko tādu nespēšu pārdzīvot". Man tie vārdi visu laiku pa galvu maļas, jo es saprotu cik svarīga esmu viņam. Vispār tas vakars baigi romantiskais izvērtās. Tas ir kaut kas tāds, kas manās atmiņās paliksies vienmēr. Banāli, romantiski, kā no filmas, bet tas viss bija man un tikai man veltīts. Vispār jau manā dzīvē viņš ir ieņēmis ļoti man nozīmīgu vietu un priekš manis ir svarīgs. Man ir svarīgi ko viņš domā, ko jūt un kā jūtas. Ir tā, ka no rīta pamostos un domāju vēl nedaudz un es drīz modīšos viņam blakus un ejot gulēt ieritināšos viņam padusē un visas bēdas beigsies viss negatīvais aiziet visi aizvainojumi un paliksim tikai mēs. Es ļoti gaidu viņu, jo mājās kad viņš ir, viņš ir vienkārši super mīļš. Kad esmu pie viņa viņš ir ļoti gādīgs un ļoti rūpējās par mani un satraucas. Kad biju pie viņa viņš man vairākas reizes dienā zvanīja un rakstīja sms un visur izpaudās rūpes pret mani. Kad man te iet pasmagāk un ir grūti tad gribas, lai viņš ir blakus un es ielīstu blakus gultā viņam ielīstu viņa padusē un neparko nedomātu, jo zinu, ka viss sliktais(kas man liekas apkārt notiekošais) ir tikai sīkums, jo mani paši svarīgākie cilvēki man blakus.
  No bijušā vīra aiziešanas man ir tāda sajūta, ka sirds no mīlestības plīst pušu gribas tikai darīt labu un dot tikai mīlestību. Reiz man viens cilvēks teica, ka augstākās jūtas ir bez atbildes kādu vienkārši mīlēt, mīlēt un dot mīlestību un negaidīt to atpakaļ un es cenšos tā darīt un tā dzīvot vienkārši mīlot cilvēkus un negaidīt, ka viņi mani mīlēs un ko viņi man dos, bet tā vienkārši mīlēt.
• 0 rakstair doma

• 10.5.11 14:53
• Vispār jau dzīve visu laiku grižas turp un atpakaļ un mēs ieņm tik maz vietas šai dzīvē un ietekmēt mēs arī neko īpaši nevaram lai kā to vēlētos. Manā dzīvē man liekas tik lielas pārmaiņas kādas tās ir notikšas šājā pusgadā nu bikucīt vairāk nekad nav bijis un viss notiekas man neko nekontrolējot. Vispār jau savas dzīves notikumus nav īpaši vairs nesanāk kontrolēt. Uh cik tas tomēr pagrūti....
• 0 rakstair doma

• 10.4.11 21:20
• Es saprotu, ka bez H es nevaru un nevarēšu. Jā mēs esam divi dažādi koki, kas tagad aug viens otram blakus un mūsu daži zari saaug kopā un zinu, ka katru reizi, kad viņš dodas prom, man ir sajūta, ka man atņem gaisu ko elpoju. uzliek man virsū maisu un pasaka tagad tev atkal jāiemācās elpot būs šitā. Tas bija deviņus gadus atpakaļ un pēc jaunā gada un zinu, ka katru reizi, kad viņš brauks prom man būs šī sajūta, ka man atņem iespēju elpot atņem kāds gaisu. Tiešām nesaprotu, kā tas var būt, bet tiešām, kad viņš aizbrauc man liekas, ka es tūlīt nosmakšu un tad es kā no jauna mācos elpot. Elpot bez viņa. Nekad man liekas es patstāvīga stabili stāvoša uz savām kājām sieviete neesmu tā jutusies un ir tik satraucoši viņu satikt, apkampt, samīļot. Jā mums ir šādas tādas problēmas, kuras būs jāizrunā, bet es patiešām viņu nenormāli gaidu mājās un skatoties uz citu vīrieti man pat ir neliels riebums, jā ir reizes, ka ir tiešām apkārt simpātiski vīrieši, bet man viņi tā arī paliek tikai simpātiski vīrieši un viss. Nespēju es viņus iedomāties sev blakus, kas par mani rūpētos.....
  Tagad saprotu, ka dzīve ir interesanta un ir viņu jāpieņem tāda, kāda viņa ir un protams, jāskatās uz to ir pozitīvāk tad jau arī viņa būs pozitīva.....
• 0 rakstair doma

• 26.3.11 19:06
• Ilgu laiku dzīvoju par neko īpaši nedomājot un neplānojot, bet tagad esmu sākusi domāt un plānot un tas man ir sācis reāli traucēt dzīvot, visu laiku kaut kādas bailes un šaubas a ja nu es daru nepareizi, a ja nu es no tā ļoti cietīšu, a ja nu un tā visu dienu. man liekas, ka nevaru nevienam uzticēties, ka noteikti kāds piedirsīs un es palikšu ar salauztu sirdi. saprotu, ja, ka tā nevar, bet nu nemāku vairāk atbrīvoties visu laiku domas pa galvu skraida, kā debīlās un neliek man mieru.
• 0 rakstair doma

• 13.3.11 21:32
• Es izdarīju izvēli vadoties no savām sajūtām, vēlmēm un solījuma. Es esmu ar H!Pēc H esmu ļoti noilgojusies, cerams, ka šī mēneša laikā viņš būs mājās un es no viņa saņemšu visu viņa maigumu un mīlestību, bet diezgan jau pagrūti, jo viņš ir cilvēks, kam ir ļoti grūti atklāties, kas reti runā par savām jūtām un domām un tas mani nenormāli piesaista, ka es nezinu kad un ko viņš man pateiks, ko izdarīs, par sex ar viņu, nemaz nerunājot tas vispār ir Dievīgs. Man patīk, ka viņam pazvanot vienu reizi viņš sevi tur visu rokās, bet citureiz pasakot, ka man viņu gribas ir tāda mīļa atbilde man ar Sauļuk ļoti gribas. It kā jau nekas īpašs, bet es zinu, ka no viņa tas ir ļoti īpašs. reiz kad bija zem grādīgā mēs sazvanījāmies un viņš man teica,ka grib būt ar mani un ka nebija iepriekš nevienai meitenei to teicis. Pat ja tā nav taisnība redzot cik pasmagi viņam iet ar mīļuma izrādīšanu tas bija debešķīgi. Es jau pati esmu tāda, ka ar mīļiem vārdiem varu visu dienu bārstīties un visu laiku viņam teikt cik ļoti viņu mīlu, bet viņš ir tik daudzas reizes dzīvē aplauzies, ka tagad neatklājas, lai tipa neredzam, ka viņš pārdzīvo. Vispār jau viņs ir tik ļoti ievainojams viegli un ļoti pārdzīvo par visu un satraucas, kaut arī mēģina būt vēsais džeks.
• 1 rakstair doma

• 2.1.11 22:55
• Vai cilvēks atrodoties alkohola reibuma stāvoklī saka taisnību???? Ar šo jautājumu es tagad cīnos,jo H man saka tādus vārdus un pats atzīst, ka skaidrā viņa vienkārši nepietiek drosmes man to visu pateikt, bet kāpēc???? Mani sāk daudz kas baidīt. Protams mani baida, kā vecāki viņu pieņems, jo viņš ir tāds, ka pēdējais vārds paliek aiz viņa, klusēt viņš neklusēs ja kaut kas neapmierinās. Nezinu laikam jau laiks tikai parādīs, kas ir kas. Ja tagad aizbraucot viņā pazudīs no manas dzīves tad es uzskatīšu, ka tā tam vienkārši ir jābūt īpaši neko neanalizējot, jo pazuda no manas dzīves viņš toreiz tikpat negaidot, kā uzradās un kaut kādā mērā pieļauju iespēju, ka šoreiz ar tā var sanāk. Šodien viņš izteica man tādu tekstu, ka ilgi jau man nāksies viņu pieciest. Šie it kā izteiktie teksti manī rada iespaidu, ka nebūs tā, ka viņš pazudīs, kā toreiz. Man ar viņu ir vienkārši ļoti labi kopā, brīvi, fantastiski, droši. Mani nebaida tas ka viņš aizbrauc un ilgu laiku mēs netiksimies, bet baida, vai atbraucot būšu tikpat viņam vajadzīga, kā tagad esmu? Es jau saprotu, ka to jau tikai laiks rādīs. Vakar bijām pie viņa brāļa ciemos un viņa brālis izteicās, ka atbildību par sievietes bērniem viņš nevarot uzņemties uz ko H atbildēja, ka viņš gan varot ( vai tie tikai bija vārdi, nezinu gan?)Viss ko tagad es saprotu, ka varu vai nu ļauties tam kas notiek šobrīd vai nu arī pateikt viņam attā uz visiem laikiem, bet pateikt attā es viņam negribu lai tur vai kas.
• 2 rakstair doma

• 28.12.10 18:03
• Šodien visu dienu ņemos ar savām sajūtām. man ir bail, ka H mani māna negribas jau muļķes lomā palikties, bet kuram tad gribas, lai viņu māna. Man uzdodas jautājums vai viņš tā mānīs visu laiku. It kā jau sīkumi, bet ja tie ir sīkumi kāpēc mani tā uztrauc????Es visu laiku meklēju kašķi ar viņu, jo negribu, lai mani māna un bikuci pakašķējoties kaut kas atklajās. Viņš domā, ka es meklēju kašķi, lai nebūtu ar viņu kopā, bet man ir bail, ka pilnībā ļaujoties notiekošajam viņš nodarīs man pāri, bet neļaujoties uz 100% notiekošajam es varu kaut ko zaudēt un zaudēt es galīgi negribu!
• 0 rakstair doma

• 27.12.10 21:43
• Pat nezinu kā sākt, laikam ar to, ka beidzot patiesi ļaujos savā dzīvē notiekošajam un necenšos kaut kā visu izmainīt pēc sava prāta. Ir beigusies kaut kāda cīņa, bet ir sākusies cita cīņa. Ja iepriekš mana cīņa bija saglabāt ģimeni, laulību tad tagad mana cīņa ir par jaunām attiecībām. Jo es saprotu, ka manai laulības dzīvei ir pienākušas beigas. Es atzīstu to, ka ar vīru bija kopā forši un ejot gulēt es kaut kādā mērā ilgojos, pēc kaut kā jauna aizraujoša un tagad to visu piedzīvojot man liekas kaut kāds ārprāts ar manu dzīvi notiekas un es tam visam ļaujos un necenšos ietekmēt neko. Cilvēks, kas no pagātnes ieradās manā dzīvē, jau paspējis manu dzīvi sagriezt kājām gaisā. H ir fantastisks, bet ar viņu esmu nedaudz kā uz adatām un es pat zinu kāpēc tā ir, tas ir tāpēc, ka viņš sev ir izveidojis aizsargbarjeru un bieži vien dažādus faktus noklusē, vai nomelo. Vakardien naktī pēc fantastiskas dienas un vienkārši burvīga sex es uzzināju faktu(protams, diezgan stulbi pieķerot) ka doma bija viņam ar vairākām meitenēm un protams tas aizskar manu sieviešu pašcieņu. OK viņš ar viņām nebija ticies un gulējis, bet tomēr tēmas bija nopietnas par kurām bija runājis. H sadusmojās, ka es viņam sāku kaut ko izjautāt un izdomāja, ka savāc savas mantas ņem taksi un brauc mājās. Mūsu sarunas laikā īpaši nemēģināja man kaut ko skaidrot. Tanī momentā, kad viņš jau vilka apavus kājās es sapratu, ka ja viņš aizies tad mana un viņa spītība nobloķēs visu. (man pārskrēja acu priekšā, kā filma, kas būs tālāk un to ko es redzēju man nepatika, viņš manā dzīvē atkal ieradās pēc ļoti ilga laika posma un viss mūsu starpā, ir kā neticami, bet fakts. Tādu mistiku savā dzīvē es nebiju vēl nekad piedzīvojusi). Saruna pat nebija paaugstinātos toņos, kas manās attiecības ir bijis retums. Es viņam tikai teicu, kas tu iesi prom uz ko viņš man atbildēja, ka nepatīkot kašķēties un skaidroties. Es pateicu, ka gribu, lai viņš paliek. Viņš neko neatbildēja tikai vilka apavus kājās es uzdevu dažādus jautājumus uz kuriem viņš atbildēja vēl es pateicu, ka aiziet ir viņa izvēle. Saruna it kā pati no sevis arī izsīka, bet ar viņa paskaidrojumiem kas un kā es aizgāju mazgāties un ejot paprasīju vai iznākot viņš būs te uz ko viņš atbildēja tad redzēsi. Mazgājoties es domāju OK gribi iet prom ej es pakaļ nevienam neskriešu, ja tu to vēlies OK nav problēmu. Iznākot no dušas viņš sēdēja turpat, kur bija.Mēs aizgājām līdz gultai un iekāpjot gultā visu izstāstīja, gan kāpēc bija tā rīkojies, gan tas ko domā un ko jūt(man tas likās ļoti patiesi). Es viņu vairākas reizes biju provocējusi gan uz greizsirdību, kas man arī vakardien izdevās un es sapratu, ka man tas cilvēks ir ļoti dārgs un nedrīkst šaut pa strīpu tikai debīlu joku dēļ. Guļot man blakus viņš domāja ka es guļu, bet viņš man guļošai pateica, ka mīlot mani( zinu romantiski un var likties, ka tādas stulbības), bet viņš laiku pa laikam izsaka frāzes cik ļoti esmu svarīga viņam un tās vienmēr tiek pateiktas, kad es vismazāk gaidu piemēram klājot gultu vai kaut ko darot. Viss notiek tik strauji liekas ka tāda liela sniega bumba, kas veļas un veļas lielāka un lielāka. Es zinu un jūtu, ka viņš man ir ļoti svarīgs cilvēks, bet pilnībā visam notiekošajam ticēt, baudīt man neizdodas iespējams tāpēc, ka no vīra aiziešanas ir pagājuši trīs mēneši un man uzreiz tā viss pa nopietno. Drīz viņš aizbrauks uz pāris mēnešiem un es zinu, ka atbraucot daudz kas mainīsies, jo viņam nav ticības, ka es viņu patiešām gaidīšu un neskriešu tusēt pa labi un kreisi, bet tiešām sagaidīšu cilvēks savā dzivē ir tā aplauzies, ka viņš vienkārši arī nespēj pilnībā visam ļauties, jo bail, ka mani visi vārdi ir 0 vērtībā un man ir tieši tāpat. Esmu jau viņu vienu reizi gaidījusi un nebija jēgas to darīt ( nu protams tad jau mūsu vecums bija pavisam cits). Otreiz viņu sagaidīju tagad, kad viņš mani bija atradis. Stulbi iespējams skanēs, bet man liekas, ka liktenis mums parāda, ka esam viens otram īstie, jo iepriekš negribējām to visu saprast. Es protams nezinu, kas un kā notiksies, bet esmu devusi savu vārdu, ka viņu sagaidīšu mājās un ka es vēlos veidot nopietnas attiecības un es zinu, ka viņš arī to vēlas. Vai man ir vērts par kaut ko vēl pārdzīvot nezinu to jau laiks rādīs, cik viņa vārdi ir bijuši nopietni un ko patiešām viņš vēlās. Bet ar viņu es sapratu, ka manai iepriekšējai dzīvei tas ir ar vīru man ir pāri pārvilkta strīpa tur nu vairs nekas nav glābjams, jo es to vairāk nevēlos. Es vīram novēlu laimīgu dzīvi, bet ne ar mani kopā!!!
• 1 rakstair doma

• 16.12.10 16:39
• Mana dzīve ar katru dienu pārvēršas!!! No pēdējā ieraksta tik daudz kas mainījies manā dzīvē, ka laikam nekad man nav bijis tā, ka notikumi aulekšiem skrien un es visu ko varu izdarīt ir tikai ļauties šiem notikumiem. Mīlīši ziniet man šie notikumi ar vien vairāk sāk iepatikties, tika vienīgais no kā es baidos ir tas ka es pazaudēšu sevi, kā jau to vienreiz izdarīju un pēc tam ļoti par to nožēloju. Man patīk šis virpulis manā dzīvē, kurā esmu ierauta un es ļaujos šim virpulim, kurš mani kā sniegpārsliņu nes tik uz priekšu. Viss ko es varu tagad teikt es esmu laimīga un sāku sevi mīlēt, tāda, kā es esmu ar visiem saviem fiziskiem un morāliem trūkumiem!!!!!! ES SEVI MĪLU!!!!!
• 0 rakstair doma