belaa

18.9.10 18:19
Nu ko gaidu cilvēka lēmumu vai viņš ar mums vai nē. Domas šaudās pa galvu. Kādu tad lēmumu cilvēks pieņems. Esmu nolēmusi, lai kāds arī tas lēmums būs viņš izmainīs visu manu dzīvi, jo pat ja viņš paliks man ir savi nosacījumi un tie būs ka viņam par mums būs jācīnās nebūs tā ka es palieku un viss es atkal cīnīšos. Nu protams, ja viņš pieņems lēmumu iet projām tad jau esmu izdomājusi divus variantus un tie ir viens es eju mācīties tur kur biju nolēmusi un cenšos izveidot kaut ko savu, bet otrs es braucu projām uz ārzemēm kopā ar mūsu meitu. Šobrīd man ir grūst laiks un tas principā tiek pavadīts uz tabletēm. Gulēt nevaru, ēst nevaru pa četrām dienām 3 kg nost, jo varu pa visu dienu iemocīt četrus persikus un vienu kafijas krūzīti sev iekšā. Esmu jau nedaudz sevi pār cīnījusi un esmu nedaudz māju uzkopusi un bērns vairs neēd pusfabrikātus. Par to man ir prieks. Visšausmīgākais ir tas, ka man nav ar ko parunāt, jo kam tad es to lai saku, ka mums viss bija OK un te no gaisa tāda ziņa.....
0 raksta ir doma

14.9.10 12:09
Asaras birst, cik ļoti man sāp, ka cilvēks nejūt to, ko juta agrāk. Vistrakākais ir šajā visā tas, ka nav neko izlēmis, šī neziņa mani beidz nost, sirds liekas tūlīt izspruks no sāpēm ārā. Raudu, jo nezinu, ka man darīt, kā dzīvot tālāk. Liekas, ka viņš visos priekšmetos ir, ja viņš aizies projām, kā dzīvot tālāk. Laikam pirmo laiku es būšu dzīvs mironis, jo es zinu, ka tas ir mans cilvēks, kuru es mīlu, par kuru es ļoti ilgojos pat viņam esot klāt, kā būt tālāk. NEZINU un šī neziņa mani arī nobeigs.
0 raksta ir doma

6.9.10 13:05
Tu katru dienu skrien domā, dari, jūti, skrien, velcies pa dzīvi un emocijas sit augstu vilni, bet kāpēc? Nevien nezina uz šo jautājumu atbildi...un arī es to nezinu
Dzīvē ir tā sanācis, ka ir cilvēki, kurus es nevaru un negribu nodot, gribu viņiem vienmēr būt blakus. Ir cilvēks, kas ir slimnīcā sēdējis visu nakti, man blakām un turējis manu roku, bet laika gaitā esmu to aizmirsusi, kad ikdienas sīkumu dēļ esam kašķējušies tas cilvēks manis dēļ ir gatavs darīt visu tikai, lai man ir labi un es zinu, ja atradīsies, kāds cits viņš mani arī atlaistu tikai, lai es justos labi, nedomājot par sevi. Cilvēks, ko man piešķīra uz laiku, kamēr esam šai zemē, lai es justos labāk, lai es iemācītos kaut ko no viņa. Esmu viņam daudz parādā par tik lielu sajūtu gammu ko viņš man sniedz no mīlestības līdz dusmām.Manu parāt tā ir īsta mīlestība kuras dēļ ir vērts dzīvot, just, domāt, darīt. Esmu ar to cilvēku kopā jau ilgāku laiku, bet joprojām atceros mūsu pirmo tikšanos atceros, kā viņš gāja pa meža taciņu, kā viņa ķermeni apspīdēja saules stari, kas viņu tie sildīja. Atceros, kā viņa lūpas pirmo reizi pieskārās manām lūpām un šī sajūta ir ar mums kopā katru mūsu kopā būšanas brīdi, kuri pēdējā laikā ir maz...
Mīliet atrodiet cilvēku ar kuru var justies brīvi, ar kuru Jums vēderā būs tauriņi!!!!
0 raksta ir doma