|
[Vientulīgās un nomaļās ārpilsētas ostērijās] viņš uzgāja pirmatnīgus un lētus (taču neticami gardus) ēdienus, tādus kā tā saukto “vārīto ūdeni”: vajadzēja tikai salikt zupas terīnē maizes šķēles un krietni salaistīt tās ar eļļu un apbārstīt ar svaigi samaltiem pipariem, tad trīs kvartās sāļa ūdens likt vārīties šķēlēs sagrieztus sīpolus, tomātu gabaliņus un paleju mētru, pēc divdesmit minūtēm to visu uzliet uz maizes, atstāt dažas minūtes savilkties, un tad vēl labi karstu celt galdā.
|