Lasot unpy komentārus, prātā nāca tāds bērna naivuma tipa darba algu sistēmas apraksts, kas tomēr man šķiet skāra dažus svarīgus punktus:
Labi apmaksāti darbi parasti ir vienā no trim kategorijām. Pirmkārt, tie ir tie darbi, kuri ir īpaši nepatīkami vai bīstami… tad ir jāmaksā papildus, lai kāds vispār to uzņemtos darīt.
Otrkārt, tie ir darbi, kuri prasa specifiskas prasmes vai talantu. Šeit iederas skatuves mākslinieki(entertainers) un sportisti, kā arī tie darbi, kas prasa dziļas zināšanas/ilgu apmācību, kā, piemēram ārstu darbs. […]
Trešajā augstas maksas darbu kategorijā ietilpst tie, kuros ir liela atbildība… kuros lēmumi skar lielas naudas vai ietekmē daudz cilvēku. Ja nokļūdās korporācijas strādnieks, iespējams, ir zaudēts tās dienas vai nedēļas darbs… vai varbūt ir zaudēts klients. Tās pašas korporācijas prezidents varbūt pieņem tikai trīs, četrus lēmumus gadā, bet šie lēmumi var būt, piemēram, atvērt vai aizvērt sešas fabrikas vai sākt/beigt ražot produktu saimi. Ja šis cilvēks nokļūdās, tas var maksāt darbu simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku. Šāda līmeņa atbildība ir biedējoša un nogurdinoša, un cilvēks, kas ir ar mieru to uzņemties, ir pelnījis lielāku atalgojumu. // Sweet Myth-tery of Life, R.Asprin Neskatoties uz realitāti - proti to, ka ir cilvēki, kuri atrodas augstos amatos, kurus NAV pelnījuši, jo nespēj/nevēlas tikt galā ar attiecīgā līmeņa atbildību - es teiktu, ka šis naivais kapitālistiskais 3-punktnieks ir tīri saprotams. |