Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Ar visām šīm šausmām gribēju tomēr palasīties apkārt un salikt kopā visu, vismaz pierakstīt sev.

Kā jau mēs zinām, Krievija turpina cītīgi realizēt plānu B -- kas, protams, neizskatās ne pēc kāda plāna, bet pēc vienīgā, ko viņi ir spējuši salikt kopā, kad neizdevās blickrīgs.

Tas ir, Krievija joprojām strādā pie tā, lai ieņemtu visas galvenās pilsētas un uzsauktu, ka "specoperācija" ir beigusies un Ukraina ir "atbrīvota", kad viņiem izdodas pagaidu valdība.

Tas, protams, ir briesmīgs plāns Ukrainas iedzīvotājiem, ja tas lielā mērā izdodas. Partizānu karš ir smaga un asiņaina lieta, gan tāpēc, ka karot mēģina neapmācīti (un slikti apbruņoti) civiliedzīvotāji, gan tāpēc, ka ienaidnieka okupētās teritorijās ir daudz grūtāk saņemt ekipējumu un koordinēt rīcību (atceramies, ka Hersonā, ko diemžēl šodien, cik saprotu, ieņēma, pa -dienu- var staigāt kopā tikai 2 cilvēki; pa nakti, protams, ir komendanta stunda un staigāt nevar vispār). Tāpat arī, Krievija tagad var izmantot ieņemtās pilsētas iedzīvotājus kā dzīvo vairogu, kā arī -- WW2 stilā -- bargi sodīt civiliedzīvotājus par partizānu rīcību. No sērijas, par katru no partizāniem kritušo Krievijas karavīru mēs nošausim 20 pilsētas iedzīvotājus. Baisi, bet, ņemot vērā to, ko viņi JAU ir izdarījuši, diemžēl nebrīnītos.

Cerēsim, ka viņiem neizdosies nekas vairāk kā šobrīd, un ka viņus izsitīs arī no visām vietām, kur viņi jau iekortelējušies.

Bet pēc ziņām spriežot, viņi par katru cenu vēlas pabeigt savu sākotnēju plānu. Krievijas iedzīvotāji tiek mobilizēti, mēdiji tiek kontrolēti, demonstranti tiek arestēti.

Runājot par mobilizāciju, savukārt, jautājums ir -- vai iesauktajiem jaunkareivjiem būs ekipējums. Mēs jau redzējām video, kur uzrāda pa pusei izzagtus tankus (ti. kaujā sasistie tanki jau ir bijuši pa pusei demontēti Krievijā), ēdiena pakas ar derīguma termiņu pirms 7 gadiem, utt. Protams, liela daļa no šiem video nekādi nav marķēta (apkārtne/vieta/laiks), tāpēc nav iespējams pateikt, vai tie ir feiki, bet pat, ja tikai daļa ir patiesības, Krievijas armija ir nenormāli sūdīgi ekipēta.

Tāpat ir dzirdēts, ka sankciju dēļ, iespējams, Krievija nevarēs ražot munīciju un augsti tehnoloģiskos ieročus. Bet nespēju iedomāties, ka tas attiektos uz kalašiem un to patronām, jo citādi jau viņiem tiem jauniesaucamajiem būtu jādod tikai sapieru lāpstas.

Nelaime ir tā, ka viss šis nozīmē, ka Pū konsolidē varu arvien tālāk. Šis ir brīdis, kad tiek atsijāti visi, kas jel ko iebilst pret uzņemto kursu, un visi, kas piedalās lēmumu pieņemšanā (ha), kļūst par līdzvainīgajiem. Tas ir, cik saprotu, diezgan tipisks bandītu gājiens(помазанные кровю), kas šobrīd vienkārši tiek izspēlēts kārtējo reizi.

Savukārt par Krievijas iedzīvotāju spēju sacelties pret esošo varu, es gribētu būt optimistisks, bet, piemēram, Ņevzorovs uzskata, ka ap 70% Krievijas iedzīvotāju Pū (un Krievijas lielvarisms) ir reliģija. Ja tas tā izrādās, tad ir ļoti ļoti slikti. Pat ja tie ir tikai 50%. Jo TAS nozīmētu, ka sankcijas, cerams, ierobežos Krievijas iespējas karot, bet feilotu tajā, lai iedzīvotāji veiksmīgi saceltos pret esošo varu. Piemēram, varam skatīties to pašu slaveno Ziemeļkoreju -- tā kā vadonis kontrolē naratīvu praktiski visā valstī, tad visas potenciālās varas maiņas saskaras ar reliģiozu apmātību. Iespējams, ka šo var kaut kā pagriezt pret Pū, publiskajā naratīvā kaut kādā veidā iepinot reliģijas maiņu, bet kā -- patlaban nestādos priekšā.

Tas nozīmētu, ka Krievija arvien lielāku daļu savu esošo resursu veltītu marionešu režīma ieviešanai un uzturēšanai Ukrainā, un ar šo svēto karu attaisnotu jebkādu iedzīvotāju dzīves līmeņa kritumu.

Un tad mēs nonākam pie nākošā punkta. Sankcijas un to ietekme. Paldies dievam, sankcijas ieviesa ātri un izlēmīgi. Lai arī, piemēram, Lielbritānija politika ir lielā mērā Krievijas ietekmēta, arī viņi piedalījās dažādu sankciju pielietošanā. Neskatoties uz to, ka kopējais iespaids ir, ka deputāti un valdība patlaban cenšas nesmukumu paslaucīt zem deķa. Piemēram, ļaujot oligarhiem 180 dienas savu īpašumu pārdošanai. Tāpat, protams, par sankcijām paziņoja, mēs jau visi zinām, arī Šveice un vairākas citas valstis ārpus ES/ASV.

Kopējās sankcijas, atbilstoši Krievijas pašas ekonomistu prognozēm, tiešām smako pēc Ziemeļkorejas attīstības līmeņa ilgtermiņā.

Tas, ko Krievija noteikti centīsies darīt, ir šīs sankcijas apiet, atrast veidus, kā dabūt sev nepieciešamos resursus. Es domāju, tas ir tas, uz ko cer gan Pū, gan viņa apkārtne.
- Ok, ok, jūs mums uzlikāt baisās sankcijas, valsts grimst, bet mēs personiski un militārais komplekss izķepurosies, pofig par pārējo valsti. Bet tikmēr mēs ieņemsim Ukrainu un uzliksim tur marionešu režīmu. Pofig, ka jūs neatzīstat, bet, kamēr NATO tur nekāpj, mums vienalga. Turklāt neaizmirsīsim, ka Ukraina ir arī ļoti bagāta ar dabas resursiem valsts, un kontrolējot vismaz lielu daļu tās teritorijas, Krievijai ir iespēja pumpēt resursus ārā arī no turienes.

Ļoti ceru, ka tas Krievijai nekādi neizdosies, bet patlaban tas man tiešām izskatās viņu plāns B. Un tas nozīmē, ka ilgtermiņā mums galvenais būtu nezaudēt modrību.

Jo šāda plāna B ietvaros jārēķinās ar risku, ka Ukrainas narratīvs, kā jau visi konfliktu apraksti riskē nonākt ārpus galvenās dienaskārtības Eiropā un ASV pēc kāda laika. Nezinu, cik lielā mērā to izdosies nepieļaut, bet tāds risks pastāv. No sērijas, ieviesām sankcijas, monitorēsim situāciju un ļausim nabaga ukraiņiem kauties tālāk. Cilvēki nogurst no kara televizoros, it īpaši, ja tas uz viņiem tieši neattiecas. :-( Arī ļoti ceru, ka šis nepiepildīsies. Jāskatās īstenībā, kā bija ar iepriekšējiem kariem -- Kosovo varētu būt visskaidrākais analogs, jo atšķirība no pārējiem konfliktiem, arī tur karadarbība norisinājās Eiropas faktiski centrā. Tas ļautu zināmā mērā prognozēt.

Kā tad tas viss varētu beigties?

Optimistiskais variants -- Pū tomēr tiek nomests/nozūmēts, bet visticamākais to izdarīs viņa apkārtne, ne Krievijas tauta. Pie varas nokļūst kliķe, kurai patīk villas Nicā un kuri gribētu tās sev dabūt atpakaļ un braukt uz tām. Krievija atsauc spēkus, viņai tiek ļauts kaut kādā mērā saglābt seju, bet ir reparācijas. Pie varas varbūt nokļūst Navaļnijs. Lai arī, cik saprotu, viņam arī ir impēriskas ambīcijas, iespējams, ka viņš tās neapvieno ar prātu izkūkojušu bandītismu un pieiet šīm lietām drusku sakarīgāk (neesmu pētījis).

Sliktais variants. Pū izdodas militāri kontrolēt būtisku daļu no Ukrainas un izveidot prokrievisku marionešu valdību. Sankcijas turpinās, bet Krievija atrod veidus, kā tās apiet vismz tik daudz, lai varētu turpināt uzturēt sevi pie dzīvības un turpināt "specoperāciju", gaidot, kad ukraiņu spēki izsīks.

Supersliktais variants. Tas pats, kas sliktajā, bet pasaulei tas viss apnīk un viņi vai nu atceļ sankcijas, vai neseko līdzi to izpildei -- jo neslēpsim, katrā valstī ir kolaboranti, kuri saprot, ka dīlojot ar sankcijām pakļautu valsti var reāli labi nopelnīt. Ukraiņi tiek reāli pamesti zem tankiem.

Supersuperliktais variants, kaut kādā brīdī Pū saprot, ka konkrēti viņam spēlīte ir beigusies, un viņa ģenerāļi ir tik traki, ka ļauj viņam nospiest podziņu.

Ideālistisko variantu, kad Krievijas tauta saceļas pret Pū un noslauka viņu un viņa kliķi no galdiņa, vismaz es diemžēl patlaban neredzu. Galvenokārt tāpēc, ka šī "varas vertikāle" iet ļoti dziļi -- no Pū līdz pat gubernatoriem un, iespējams, pat mēriem. Cik saprotu, policaji ir superuzticīgi un reāli agresīvi, FSB ir vienā šaikā ar Pū. Pat, ja tā puse ar Krievijas iedzīvotājiem nav tik sazombēta, kā izskatās, reāli masveida protesti valstī, šķiet, nav bijuši kopš 1991. gada. Un vienmēr ir cerība, ka "ne jau man tas būs jādara". Bet arī, ceru, ka man nebūs taisnība un piepildīsies šis variants.