| On another note |
 On another note | 24. Okt 2015 @ 21:44  |
|---|
Izrādās, ka (vienkāršojot lietas) zelts ir zeltainā jeb dzeltenā krāsā, pretstatā lielākajai daļai pārējo metālu, kuri ir bezkrāsaini jeb sudrabaini, tādēļ, ka (atkal jau primitivizējot) tajā elektroni kustās stipri tuvāk gaismas ātrumam.
Katru reizi, paskatoties uz savu gredzenu vai auskaru, ņemiet vērā, ka tajā ir figņas, kas skraidelē TIK ātri, ka sāk izpausties relativitātes efekti, par kuriem jums mācīja vidusskolā(cerams labi) un scifi filmās(diemžēl parasti slikti)*
* ne tas, ka citos atomos elektroni skraidītu baigi lēni, tāpat viss kustās un šaudās ar rpm-iem, kas iedzītu nervu sabrukumā jebkuru iekšdedzes dzinēja konstruktoru. Bet ūdeņraža atomā, piemēram, elektroni kustas ar knapi 1% gaismas ātruma. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/96411/2940) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) petro |
|---|
| Date: |
25. Oktobris 2015 - 01:05 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Interesanti. Kur kur ir tam visam skaidrojums?
Un kā ar citām krāsām? Vara sarkanais krāsu gammā ir tuvāk dzeltenajam taču elektrību tomēr vada ievērojami sliktāk nekā sudrabs, kurš ir klasiski metāliski balts.
Neesmu ne ķīmiķis, ne fiziķis. Cik sapratu no visa tā ko palasījos, sanāk, ka tas viss saistīts ar elektronu orbītām un to enerģijas līmeņiem.
Fotonu absorbcijai nepieciešams noteikts to enerģijas līmenis -- elektrons absorbē fotonu un pārlec uz nākošo līmeni. Dažādām orbītām dažādas enerģijas prasības uz pārlekšanu.
Sudraba elektronu orbītām to nodrošina tikai ultravioletā gaisma -- redzamās gaismas spektra fotoni nenodrošina pietiekamu enerģiju, lai elektroni pārlēktu uz nākošo līmeni, līdz ar to tie netiek absorbēti un atstarojas, līdz ar to sudrabs izskatās sudrabains.
Zelts arī absorbētu tikai ultravioletos fotonus un izskatītos sudrabains, bet tas ir ar lielāku kodolu un līdz ar to tā attiecīgā elektronu orbīta ir tuvāk kodolam. No klasiskā skatpunkta, ja kaut kas orbitē ap kādu masu, tad tā orbitālais ātrums ir jo lielāks, jo tuvāk tas ir orbītas centram.
Nu, un ap zelta kodolu attiecīgā elektronu orbīta ir tik tuvu tam, ka elektroni drāžas pietiekami tuvu gaismas ātrumam, lai iestātos tāda apjoma relatīvistiskie efekti, ka elektronam pietiek ar redzamās gaismas fotonu enerģiju, lai to absorbētu (un pārlēktu citā orbītā).
Savukārt, tā kā gaismas spektrs ir saistīts ar noteiktu fotonu enerģijas līmeni un enerģijas līmenis mazinās virzienā no UV - violets - zils - zaļš ... - sarkans - infrasarkans, tad zeltam nedaudz pazeminot prasības uz absorbcijai nepieciešamo fotonu enerģiju, no redzamās gaismas pietiekama enerģija absorbcijai ir violetajiem un zilajiem fotoniem.
Tas tātad arī nodrošina zelta oranži dzelteno zeltaino izskatu.
| From: | petro |
|---|
| Date: |
26. Oktobris 2015 - 09:50 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ļoti populārzinātniski paskaidroji. Šķiet, ka nedaudz piepūloties pat kaut ko sapratu :). Paldies.
Par varu neesmu pētījis, bet, cik sapratu, tur nav relatīvistiskie efektu dēļ krāsa.
Elektrības vadīšanas spējai, cik saprotu, ar šiem efektiem arī nav īpaša sakara.
| From: | petro |
|---|
| Date: |
26. Oktobris 2015 - 09:53 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
Ok.
nu ja, nu ja tur jau tā fiška ar krāsām :)
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |