Man ir precīzs indikators - notirpst pakausis. Kopš reiz nākamajā dienā nomira suns, kurš man iekampa rokā un tādējādi izsauca dusmas, jo man nebija ļaunu nodomu, es šīs emocijas pievaldu. Es tiešām dusmojos tikai tad, ja redzu klaju un tīšu netaisnību, un arī tad man sevī ir neomulīgi un domāju, kaut būtu savaldījies ar parasto metodi: uzminēt motīvu un attaisnot, vai vismaz saprast, pirms esmu sadusmojies.