Norobežojos no Skotijas referenduma rezultātiem, jo man ne tuvu nav pietiekamas informācijas, lai varētu spriest par to, kā būtu labāk skotiem.
Taču, kas tiešām iepriecināja, bija:
1) tas, ka šādu referendumu oficiāli sankcionē un tas mierīgi arī notiek (salīdzinājumam skat. tos pašus katalāņus, ha, nerunājot nemaz par Krimas "referendumu");
2) tas, ka pat daudzos interneta komentāros, un arī oficiālās runās dominē nevis "ha, nu mēs parādījām tiem tur otrajiem", bet gan tas, ka tiek atzīts, ka tuvu pusei no Skotijas ir bijis cits viedoklis un ka apņemās risināt vismaz daļu no lietām, kas bija uztraucošas neatkarības proponentiem.
Varbūt drusku pārspīlēju, nezinu par baltā un melnā PR ceļiem, bet pati notikumu gaita vairo cieņu pret demokrātijas institūciju kā tādu un it īpaši Skotijā un UK per se. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
