| 11. Janvāris 2014 - 10:24 |
---|
Es atvainojos, ka es vēlreiz atkārtojos, bet principā man šķiet diezgan pareizi aprakstīt p/t procesu līdzīgi kā, piemēram, klavierspēles vai, teiksim, lokšaušanas mācīšanos. Ar domu, ka ir kaut kas, ko tu gribi sasniegt/atrisināt, ir individuālais treneris/mentors, kas principā zina, kā tam vajadzētu strādāt, seko līdzi, lai tu trenējies un palīdz, un ir noteikta tipa lietas, kas ir jādara.
Līdz ar to šeit spēlē ļoti lielu lomu cilvēku (gan klienta, gan p/t) motivācija un personība, kuras zinātniski iekategorizēt man šķiet varētu būt diezgan pagrūti, līdz ar to es ar zināmu skepsi izturos pret apgalvojumu, ka "pētījumi par p/t ir diezgan nepārliecinoši" -- bet, ja tev ir kāds interesants links, labprāt izlasīšu.
Ja mēs runājam no kāda medicīnas/āstrniecības viedokļa, tad es droši vien piekristu, ka p/t nav ārstnieciski klasificējama kā noteiktu un konkrētu metožu precīza un viennozīmīga pielietošana neatkarīgi no iesaistītajām personībām.
Tai pat laikā, bīdot nedaudz tālāk analoģiju ar sportu, diez vai mēs varam apgalvot, ka labs futbola treneris var būt jebkurš, kurš tikai to vēlas un māk spēlēt futeni.
|