Pilnmēness nogurdinātie - Secinājums.

From: creature Date: 6. Februāris 2006 - 20:18 (Link)

Nožēlojams viņš ir tāpēc, jo ietver sevī pabeigtības momentu, materializācijas momentu. Šeit varētu pieminēt arī par seksuālās enerģijas sublimāciju utt. Vispār pašlaik man slinkums par to rakstīt (vispār man bieži slinkums rakstīt savas domas), bet tas ir diskutējams topiks. Man vislabākais sekss pēdējā gada laikā bija tieši nerealizētais sekss (kurš izpaudās caur fotogrāfiju), realizētais nebija ne uz pusi tik labs, kā tas, ko nojautu caur kameru un tas, ko sajūtu skatoties tās bildes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 7. Februāris 2006 - 01:20 (Link)

Hm. Un saistība ar kaut kādu distancēšanos tur nav tad, ja?
Distancēšanās - varbūt neprecīzs termins - bet, lai arī (piekopjot to realitātē) sekss notiek pa lielai daļai galvā - ja šī galva tikai vēro pārējo ķermeni, tad zūd klātesamība, kas seksā, manuprāt, ir gandrīz vai svarīgākais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: creature Date: 7. Februāris 2006 - 10:36 (Link)

Nu tas, ko es rakstīju nebija jāsaprot burtiski, tas tāds mazliet romantizēts skatījums par to, kā top māksla vai iztēle :) Vienkārši kaut kad nesen diskutējām par seksu uz skatuves (nu teiksim ar ģitāru vai saspēlējoties ar otru), utt. Tas ir es nevienā gadījumā nedomāju tiešo seksu, bet to sajūtu, kas virmo gaisā. Īstenībā tas ir nesavienojami kaut kādā veidā, bet ar visiem jau nemaz nevajag pārgulēt, dažreiz labāk ir tikai tā sajūta un tas, kas it kā varētu būt (nu labāk nepiedzīvot, lai visu nesabojātu, bet arī tas nav tik vienkārši).

(Reply to this) (Parent)