Industrializācijas nepieradinātais šarms |
Industrializācijas nepieradinātais šarms | 5. Jun 2007 @ 14:15 |
---|
Ir tādas specifiska tipa vietas.
Tās laikam varētu saukt par laikmeta pamestajām. Aprūsējuši fabrikas dzelzs vārti, nolobījusies krāsa, apdrupušu apmetumu atsegtie ķieģeļi. Cauri visam spraucas zāle, bet pats galvenais ir laika neesamība. Pockets of Time. Stāvi tādā, jebkuras skaņas nāk izfiltrētas cauri mūriem un skārdu, attālinātas un ne no šīs pasaules. Saule, klusums, miers, cilvēku trūkums ainavā un viss, kam var piemērot laika jēdzienu, ir pagātne. Ideālās no šīm vietām ir tādas, kurās nav arī bomžu un apkārtējo samestu drazu. Un nevis tik daudz pat tāpēc, ka tad smirdētu, bet tāpēc, ka kabatā būtu par daudz tagadnes.
Šādas vietas eksistē tomēr tikai pilsētās. Laukos tas ir savādāk. Tur visas drupas pārklāj nākotne ar savu zaļumu. Zaļums ir tagadne un nākotne. Nolobījusies krāsa ir bezlaiciska.
|
Tu arī dodies ekspudīcijās pa Āgenskalnu ar piknikgrozu, kur kotlešmaizes, fotoaparāts un citri sīkumi, kas pilnai laimei vajadzīgi?
Āgenskalnā ziemeļpolu atrast. Šādā laikā noteikti vajadzētu.
Manuprāt Āgenskalna ziemeļpols atrodas Tempļa ielā, pie tā muižveidīgā namiņa, kuram nav redzama saimnieka, bet ir trepītes, kur piemesties (apsēsties) ar aukstu alu un desmaizēm (kotlešmaizēm). Pie kam, neasvaltēta tā ieliņa. Smilts.Un rej suņi.
/laisks mājiens ar roku/ Mierīgi, kauč svētdien!
Diezgan pat regulāri, varētu teikt! Šķības ieliņas, šķības mājiņas, šķībi pilsoņi- viss tik oumulīgs un draudzīgs savā šķībumā! Un vēl, svētdienu rītos var doties uz Āgenskalnatirgu pēc ķiršiem, piemēram! Tur pat vienā malā tāds āra krogs ira, viss no koka tāds, izskatās, ka tur ormaņi sēdētu, bet īstenībā- čigānmātes un dažādi kungi bez konkrētas dzīvesvietas, sēd, dzer alu, pīpo un sit kārtes. Un vēl tur veļu žauj vārtu rūmēs un apkārt nosmulēti puiki skraida, kas kā 12 krēslos,nevis- "Dengi davai, dengi davaj!", bet "Tjotjinka, dai sigarteku!" aizrāvos jau!
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |