Pilnmēness nogurdinātie - Būt laimīgam ir priekšnosacījums pārējam, nevis rezultāts

From: begemots Date: 3. Februāris 2012 - 01:35 (Link)

nothing like a qed, actually. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 3. Februāris 2012 - 01:43 (Link)

Hmm, nav qed. Kā Tu domā, kā tieši domā ar klīnisku depresiju sirgstošie, piemēram?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 3. Februāris 2012 - 01:48 (Link)

Vai tu nevarētu eksplicēt, lūdzu, argumentu? Nav tā nakts stunda, kad uzķeru pietiekami labi. Kaut gan -- nē, anyway jāiet gulēt, varbūt rīt izlasīšu un sapratīšu tāpat.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 3. Februāris 2012 - 02:02 (Link)

Nu, strikti teorētiski tas biji Tu, kas izvirzīja (video formātā) tēzi, kas šķietami pārsvītro psiholoģiju kopš Freida; tad esi tik laipns un ar klīniskiem izmēģinājumiem, nevis "tajā video to teica", pierādi, ka šī tēze strādā, nevis prasi no citiem, ka tā nestrādā.

Tīri praktiski - nu, pamēģini pierādīt delfu komentētājiem vai dirsējtribīnes troļļiem, ka viņu agresivitāte ir saistīta ar nepareizu pasaules uztveri :] Gud lak viz zet :> Bōnuslīmenī piedāvāšu šo to no meilinglistēm :]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 3. Februāris 2012 - 17:10 (Link)

Man kaut kā šķiet, ka mēs par kaut ko līdzīgu, bet ne to pašu runājam.

Šis video, manuprāt, vienkārši uzsver to, ka (a) eksistē fīdbeks starp to, ko mēs domājam un kā mēs jūtamies [kas tā kā nebūtu nekas jauns, arī tu, cik saprotu, piekrīti], un (b) autoraprāt ir identicētas, nu, šinī gadījumā 5 diezgan konkrētas darbības un konrkēts laika posms, kurā tās jāveic, kas kaut kādā tieši nespecificētā, bet spriežot pēc viņa aprakstītā tomēr salīdzinoši statistiski nozīmīgā skaitā gadījumu jau ir novērotas kā korelējošas ar pozitīva fīdbeka stiprināšanu (atvainojos par samudžināto teikumu).

Līdz ar to, ja mēs pieņemam to kā darba hipotēzi, tad uzstādījums, kādēļ indivīda uztvere ir konkrēti tāda vai citādāka, šinī gadījumā varbūt arī nav tik ļoti relevants? Kā man savulaik iebilda kāds pazīstams psihoterapeits: katrs no mums var visu savu dzīvi meklēt, kas tieši un kad ir kaut kādā veidā sajājis smadzenes, bet tas, lai arī var būt teorētiski noderīgi, ir pavisam kas cits, nekā darīt kaut ko, lai paliktu labāk.

Respektīvi, es varētu pēc desmit gadiem psihoanalīzes ar ne īpaši lielu pārliecības devu (jo kur gan mēs varam rast 100% pārliecību lauciņā, kur nav vienprātības vispār par cilvēka lēmumu cēloņiem, brīvo gribu, utt) apgalvot, ka man ir bijusi bērnības trauma X un tāpēc manas smadzenes ir sajātas tieši tādā veidā. Bet ja es pa šiem 10 gadiem nebūšu darījis neko tādu (un keys ir tieši tas, ka darbības, ko var darīt, nemaz tik ļoti neatšķirās), lai savas smadezenes sev iepravītu, tad šie 10 gadi būs lielā mērā zemē nosviesti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 3. Februāris 2012 - 22:48 (Link)

Varbūt mēs tiešām par dažādām lietām runājam. Tas, ko es īsumā gribēju teikt, ir tas, ka viņa metode, tāpat kā citas līdzīgas, strādā tikai vieglos gadījumos.

Un par agresivitāti - nez, imho cilvēkam nav pamata būt agresīvam, ja viņš ir laimīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 3. Februāris 2012 - 22:57 (Link)

Nu, jā, atkal jau jājautā, kas kam skaitās viegli un kas kam smagi gadījumi.

Man gribējās sniegt analoģiju, ka es jau it kā tevi saprotu, ka tu saki, ka tikpat labi nevar prasīt no cilvēka bez kājas, lai viņš piemēram, dejotu, ja arī dejošana palīdzētu viņam kļūt laimīgam. Un tad atcerējos par to (vai tik tu pats nebiji kādreiz ielicis linku uz viņu?) Peg Leg Bates.

Tāpat jau arī agresivitāti var saprast dažādi; es, piemēram, zinu, ka ir reizes, kad es dusmojos un to ar prieku izbaudu: ja tās dusmas ir pamatotas un es viņas izpaužu adekvātā veidā, tad tā ir ļoti enerģiska un pozitīva sajūta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: divi_g Date: 3. Februāris 2012 - 23:23 (Link)

Nu psiholoģija/psihiatrija laikam pamatā vērtē spēju funkcionēt "normāli" - pieņemt lēmumus, veidot un uzturēt attiecības ar citiem cilvēkiem, strādāt utt., un no tā secināts, cik smagi ir traucējumi, ja tādi ir. Metodē, protams, ir subjektīvisma deva iekšā.

Jā, tas ir apmēram tas, ko es gribēju teikt. Un nē, es neatminos iepriekš šo klipu redzējis. Un jā, ir arī visādi izņēmumi. Teiksim, pats pirms kāda gada redzēju džeku ar protēzi zem ceļa skrituļojam.
Es pēdējā laikā arvien biežāk domāju, ka lielākā daļa galu galā ir atkarīga no gribasspēka. No kā ir atkarīgs gribasspēks, gan neesmu drošs.

Hmm, labi Tev :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: begemots Date: 3. Februāris 2012 - 23:33 (Link)

Nu uz to pēdējo man pašam bija jāmeklē atbilde un vienīgais, kas pagaidām izskatās, ka strādā, ir to nelaimīgo gribasspēku (kura man nav praktiski nemaz) kustināt pa maziem gabaliņiem -- jo lielu kluci gribasspēka uz sitiena dabūt nekādi nesanāk. Respektīvi, ja ir kaut viena lieta katru dienu, vai katru nedēļu, vai katru mēnesi, kas sanāk labāk šai ziņā, tad pamazām, šķiet, efekts kumulējas.

Par dusmošanos: ojā, a very liberating feeling, I do highly recommend. ;)

(Reply to this) (Parent)

From: begemots Date: 3. Februāris 2012 - 17:11 (Link)

Un par tiem delfu komentētājiem -- nekur nav rakstīts, ka viņi ir nelaimīgi :) Agresivitāte nav obligāti nelaimīguma pazīme ;)

(Reply to this) (Parent)