| 12. Janvāris 2012 - 09:35 |
|---|
Protams, es piekrītu par to, ka abām pusēm ir jābūt ieinteresētām šādās attiecībās, tas it kā būtu pašsaprotami. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mēs tādas ļoti daudz apkārt neredzam, arī pilnīgi piekrītu.
Bet tas nebūt nav sausi racionāli; drīzāk vienkārši es teiktu, ka šādas vēlmes par attiecībām rašanās tad arī ļauj sajust pievilcīgumu tādos cilvēkos, kuros tu redzi tam atbalsi, jo tev vienkārši mainās tas, kas tev cilvēkos patīk.
Un tas nemaz nav vienkārši, jo, kā jau rakstīju zemāk helveticai, pārāk daudz cilvēkiem (pilnīgi noteikti mani ieskaitot) ir vispirms jātiek pāri trīsgrašu operu vajadzībām.
> "es,es esmu pelnījis vislabāko, bet kamēr nāks tas vislabākais, es ļauju tev mani izklaidēt" - es to uztveru kā patērētjsabiedrības egoismu.
Es to uztveru vienkārši kā muļķibu, kas ir pārlaicīga, jo cilvēks šādā veidā iznieko pats savu laiku. Pirmkārt jau, uzskatot, ka viņš ir attiecību ziņā pelnījis kaut ko citu, nekā to, kas viņam ir tobrīd. Man ir radies iespaids, ka attiecības stipri vairāk nekā jebkas cits ir pakļautas tieši mūsu tābrīža vajadzībām — tāds tādu atrod.
Par to nespēju pieņemt cilvēkus, kādi viņi ir — un kāpēc tad ne?
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}