Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Nuss, cars neko nezināja ne par priekšpilsētas nelikumīgās apbūves nosvilināšanu, nedz arī par uzvaras kolonnas kaldināšanu. Pirmo opciju pēc savas iniciatīvas - bailēm lielas acis, - veica pēc Vidzemes kara gubernatora Essena pavēles. Aber otrā gadījumā par godu Eiropas valstu uzvarai pār Napaleonu Bonapartu, Rīgas tirgotāji savāca ziedojumus divu Uzvaras pieminekļu celšanai: Aleksandra Triumfa arkai un Uzvaras kolonnai. Rīgas tirgotāju biedrības vecākais B.Kleins vērsās ar lūgumu pie ģenerālgubernator Pauluči un 1814.gada 19.aprīlī tādu atļauju arī saņēma. Pieminekli gatavoja Pēterburgas mākslinieki pēc arhitekta Dž.Kvarengi projekta: 1814.gadā skulptūru veidoja tēlnieks Stepans Pimenovs, Akadēmijas darbnīcās skulptūru bronzā atlēja Vasilijs Jekimovs. Pils priekšā pieminekli uzstādīja 1817.gada 15.septembrī pilsētas būvmeistara J.D.Gotfrīda vadībā; to svinīgi atklāja Aleksandra I kronēšanas atceres dienā. Pirmā pasaules karalaikā, vācu karaspēkam tuvojoties Rīgai, 1915. gada jūlijā Uzvaras dieviete un visas pārējās pieminekļa bronzas daļas, ieskaitot arī uzrakstu burtus, noņēma, iesaiņoja un nosūtīja uz Ikškrieviju. Pēc kara Latvijā tās netika vairs pārvestas. Akmens kolonna pie pils stāvēja līdz 1938. gadam, kad ideoloģiski kaitīgo un PSKP CK plēnuma garam neatbilstošo akcentu likvidēšanas kampaņas gaitā Uzvaras kolonnu demontēja un aizveda uz Viestura dārzu, kurp bija nolemts pārvietot visus ideoloģiski sliktos pieminekļus (Aleksandra triumfa arka jau bija tur uzstādīta un ir aplūkojama arī šobrīd, uzsākti darbi Pētera I pieminekļa uzstādīšanai). Uzvaras kolonnas granīta daļas, parka malas krūmos ieaugušas, nogulēja līdz 1986. gadam, kad tās pārveda uz noliktavu Varoņu ielā, kur tās atrodas vēl šobrīd.
Tā kā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja tikai nobalsojusi par 1938. gada Rīgas domes lēmuma īstenošanu.

Doma par Imantas nojaukšanu ģeldīga, ja tik naudas pietiktu. :)