Fotografēšana tomēr pārlieku atkarīga no noskaņojuma. Ja neizdodas ieiet tajā pasaules vērošanas transā, tad nekas nešķiet tā vērts, lai būtu kadrā. Ne saule ir īstā (ļoti agra pēcpusdiena gan arī nav konduktīva parasti), ne ēnas līdz ar to tādas, ne kas izceļas uz kā fona, ne kā.
Šai sakarā, protams, daudz labāk arī šādas pastaigas veikt kājām, nekā ar velo.
Bet nu vismaz esmu pie tām beidzot atgriezies, gan būs arī labākas.