Pilnmēness nogurdinātie - 17. Augusts 2022

About 17. Augusts 2022

Vai ķēkša vai kas?13:00
Nav jau tā, ka es vēlmi kaut kā nodrošināt likumdevēju kvalitāti nesaprastu.

Bet ierobežot tiesības būt ievēlētam -- nerunājot par visām juridiskajām, demokrātijas un/vai cilvēktiesību normām, ko šāds ierobežojums pārkāptu -- ir tāda kārtējā malšanās pa padomju mentālo mantojumu, ko mēs šeit Latvijā redzam ik uz soļa: tiklīdz mums kaut kas nepatīk, lūdzu, taisām likumu vai noteikumus, lai to ierobežotu. Ble, normālā gadījumā likumi un noteikumi ir *pēdējais* ko dara, nevis *pirmais*. Likumi un noteikumi ir tam, kad citādāk vairs nevar.

Starp citu, interesanta nianse. Ļeņinam tiek piedēvēta un bieži citēta frāze: "pat ķēkša var vadīt valsti".

Tad, lūk, iegūglēju, un izrādās, ka šāds viņa teiktā atreferējums ir, visticamākais, tālaika politisko pretinieku sagrozīts, bet jebkurā gadījumā melīgs. Īstenībā Ļeņins teica sekojošo:
Mēs neesam utopisti. Mēs zinām, ka jebkurš melnstrādnieks un jebkura ķēkša nav spējīga uzreiz piedalīties valsts vadīšanā. Šai ziņā mēs piekrītam gan kadetiem, gan Breškovskai*, gan Ceretelli. Taču mēs atšķiramies no šiem pilsoņiem ar to, ka pieprasām nekavējoši atteikties no aizspriedumiem, ka vadīt valsti, uzņemties ikdienas rutīnas vadības darbu spēj tikai bagātie vai no bagātām ģimenēm nākuši ierēdņi. Mēs pieprasām, lai valsts vadīšanas darbu mācītu apzinīgiem strādniekiem un kareivjiem, un lai to darītu nekavējoši; tas ir, lai visus strādājošos un visus nabagus tūliņ pat sāktu šai lietā apmācīt. [mans tulkojums un izcēlumi]
// В. И. Ленин. Удержат ли большевики государственную власть? // «Просвещение» : журнал. — октябрь 1917. — № 1-2.
Kas nu no tā sanāca, sanāca. Bet būtībā mēs šeit redzam līdzīgu vēlmi, kā šobrīd. Tikai atšķirībā no tā paša Ļeņina, -- kurš dīvainā kārtā nepiemin tādus jēdzienus kā "augstākā izglītība", bet uzsver nepieciešamību mācīt, -- šībrīža vilkme ir atkal jau uz formālo kritēriju -- papīru. Jo tā ir vienkāršāk un tas glaimo tiem, kam šāds papīrs ir. Un piedāvājumā ir jebkurš augstākās izglītības papīrs.

Godātās dāmas un kungi. Es esmu pavadījis Latvijas augstskolās humanitārajās un eksaktajās programmās kopsummā kādus gadus 7 periodā no ~'93 līdz kādam, šķiet, ~'14. Ticiet man, tur nekā nav(tm).

Nē, es nevaru teikt, ka cilvēks, kurš ir motivēts, ieinteresēts un spējīgs, tur neiegūs kvalitatīvu izglītību -- vismaz atsevišķās nozarēs.

Bet ņemot vērā to, ka un kā augstskolas cīnās par finansējumu, un kā viņām ir svarīgs katrs students, tās jau sen, ar atsevišķiem izņēmumiem, ir pārvērtušās par gaļas mašīnām, kuru mērķis ir nopelnīt, izlaižot cauri maksimālu studentu plūsmu. Kā blakus rezultāts tam ir tas, ka studenti tiek maz atsijāti, papīru daudz kur iegūs teju jebkurš, kurš spēj laicīgi nodot kompilētus materiālus, un spēj salikt kopā pāris vārdus no tēmas. Esmu ar vairākiem tādiem zēniem un meitenēm sēdējis kopā pirmajos kursos, otrajos un trešajos. Daži no viņiem ir lieliski pabeiguši un strādā akadēmiskajā vidē.

Uzskatīt, ka tāpēc vien, ka kāds cilvēks ir izgājis cauri šādai gaļas mašīnai, viņš *automātiski* kaut kam kvalificējas vairāk nekā tāds, kurš nav, var tikai par ļoti noteiktām profesijām, kur vēl pastāv nopietni eksāmeni un nopietnas iespējas izbirt. Ārsti, piemēram. Un arī viņi būs kvalificēti savai jomai, bet vai tāpēc automātiski vairāk kvalificējas valsts vadībai nekā te jau piesauktie uzņēmēji? Bet te mēs atgriežamies pie sākotnējā jautājuma par vēlēšanu universalitāti.


* - Katrīna Breško-Breškovska (dzim. Verigo), viena no galvenajām figūrām Krievijas sociālistu kustībā, narodņiks un viens no Sociālistu Revolucionārās partijas dibinātājiem. Pazīstama kā Krievijas revolūcijas "vecmāmiņa"
† - Iraklijs Ceretelli, citētās publikācijas laikā viens no menševiku līderiem.
‡ - atsauce uz 80gadu beigu humora raidījumu (vai varbūt kādu "Labvakar"(?)), kurā VDK "kurators" saka, šķiet, Volmāram(?): "Ko jūs raujaties uz tām ārzemēm? Es tur braucu katru gadu, ticiet man, tur nekā nav".
Top of Page Powered by Sviesta Ciba