|
Šodien te neliels pusceplis, ja.
Par valsts tērēšanos kultūrai.
1. Šausmīgi abstrakti.
Cik es saprotu, valsts tēriņi kultūrai pamatā notiek caur KM (pašvaldības šeit neskaitu, jo katra pašvaldība pati izdomā, ko un kam tērēt, bet valsts lielo (haha) pīrāgu dala drusku centralizētāk).
Tad lūdzu, man nav laika meklēt, bet, ja kādam ir, lūdzu, apgaismojiet, lai varam runāt par konkrētām lietām.
Es zinu, ka KM budžetē pāris mūzikas un mākslas skolas un tamlīdzīgas vietas. Iespējams arī Mākslas akadēmiju, neesmu pētījis, vai tā ir zem IZM vai KM. Droši vien arī LKA.
KM uztur neredzīgo bibliotēku tīklu.
KM budžetē LNB.
KM budžetē LNO un droši vien kaut kādus teātrus(?).
KM budžetē arhīvus.
KM budžetē kaut kādus muzejus noteikti. Nacionālās nozīmes, es pieņemu.
KM budžetē VKKF.
Varbūt ir vēl kaut kādi lieli citi valsts budžeta izdevumi kultūrai, bet neesmu manījis.
2.
Par izglītības iestādēm neredzu nekādu pretrunu un naudas kaisīšanu cūkām, jo, grozies kā gribi, ļauži var nopelnīt arī kultūras jomā, līdz ar to ir loģiski, ka valsts atbalsta izglītību šai jomā. Neredzu ar ko kultūras izglītība būtu sliktāka par arodskolu metinātājiem. Vai, teiksim, LU juridisko vai ekonomikas fakultāti, kuras beidzēji, šodienas kursu vadītājas vārdiem, ir visbiežākie Nodarbinātības Valsts aģentūras klienti.
Par pārējām lietām varam diskutēt. Kas tieši būtu jālikvidē, kāpēc un vai.
Citādi sanāk tukša runa, kultūras darbinieki tur, tipa, nekas nav vai ir, bet reāli jau neko īsti valsts, manuprāt, nemaksā kultūras profesionāļiem, atskaitot iespēju izglītoties šai jomā + radīto mākslas un kultūras darbu saglabāšanu. Nē, nu, ir vēl LNO un VKKF, taisnība. Dziesmusvētki, labi. |