|
Mani principā līdz šim neinteresēja baigi "nopozicionēties".
Bet man pašam šķiet ļoti skaidra robeža starp nekaitīgu psihosomatiku, maģiju, astroloģiju, citām "alternatīvām" ticībām un lietām, kuras nedrīkst pieļaut valsts līmenī.
Un tas, ko nedrīkst pieļaut, ir apstiprināt un atbalstīt gan klajus melus, gan nepārbaudāmas lietas veselības jomā oficiālā līmenī.
Medicīna mēdz kļūdīties, dažkārt pat ilgstoši. Un tas, kas ir biedējoši, ir tas, ka, kad kļūdas mēģina apstrīdēt, pie tām pieradušie medicīnas pārstāvji no šīs apstrīdēšanas mēdz atgaiņāties, tā vietā, lai vienkārši papētītu, kāpēc šī apstrīdēšana notiek. Un šajā -- savā sliktākajā punktā -- medicīna maksimāli tuvinās homeopātijas un citu "alternatīvo medicīnu" skatupunktam.
Es atkārtoju. Sliktākais punkts, kurā var atrasties medicīna -- tipiski kāda tās daļa,-- ir tās tuvākais punkts "alternatīvajai medicīnai".
Jo zinātne nav un nevar būt perfekta. Nav divu pilnīgi vienādu cilvēku, nav iespējams vienai dzīvai būtnei apskatīt divus dažādus rezultātus: vienā iedodot zāles X, otrā dodot zāles Y. Bet tas, ko var izdarīt, un ko dara ar atzītajām zinātniskajām metodēm, ir daudzkārt. Daudzkārt. Labāks nekā nezinātniskās metodes. Lai radītu lietas, kas der maksimālam skaitam cilvēku. Tajā mērā, kurā tie ir pietiekami līdzīgi.
Un bīstamību "alternatīvās medicīnas" atbalstīšanā vai nenoliegšanā es saskatu tieši tajā, ka ierobežotu resursu ietvaros tā pretendē uz nodokļu maksātāju naudu, kuras jau tā mēdz nepietikt īstai medicīnai. Piemēri nav tālu jāmeklē. |