|
Man kā Avotielas expatam šķiet drusku īpatnēja norāde uz to, ka tur redz, ir "autentiska razruha", kas tagad pārvēršas par hipsteriskumu.
Ne nu razruha, ne nu kas, vienkārši puslīdz iekonservēts padomju laiks. Tas, kā tagad vēl izskatās lielākā daļa Avotielas rajona, ir tieši tas, kā teju viss centrs izskatījās saulainajos astoņdesmitajos. Protams, arī padomju laikos Avotiela nebija salīdzinošs ūberrajons, bet atšķirības no pārējām ielām bija diezgan nemanāmas.
Pārvērtības gan rajonā notiek jau sen. Kāreiz Lienes ielas dzimtais kvartāls pie "Ugunsdzēsēja" un Krāsotāju ielā ir spilgti piemēri; nu jau bruģētā Pļavas iela, protams, un vēl šis tas.
Tomēr tieši pati Avotu iela diezgan turas pretī; pie Matīsa ielas joprojām strādā tā pati frizētava, kur bērnībā devos griezt matus, un varbūt pat tā pati friziere vēl tur atrodama. Lienes ielas stūrī ir tā pati aptieka (starp citu, kā rādās, joprojām arī profesionāli laba, ja reiz tā ir viena no nedaudzajām, kur vēl paši var saberzt un taisīt zāļu pulveru mikšļus). Pāris vietās ir nomainījušies izpildītāji, bet saturs tas pats: Bruņinieku ielas stūrī ir mazs veikaliņš padomju laika gastronoma vietā, Matīsa stūrī joprojām ir otra rajona aptieka. Dzeltenā mega ēka uz Lienes/Avotu stūra ar papagaiļu izciļņiem sestā stāva līmenī joprojām ir tieši tajā pat krāsā, kuru katru dienu redzēju pa logu.
Domāju, ka hipsterisms Avotielā tomēr drusku aplauzīsies, līdzīgi kā grūti redzēt tā pēdas Maskačkā-proper, neskatoties uz teātra, akadēmijas et al klātbūtni. |