| 18. Aprīlis 2015 |
|
Mājās jāuzvedas pieklājīgi, lai nesagādātu sarūgtinājumu ne sev, ne saviem tuvākiem. Kārtīgs cilvēks nekad nelauž savas mēbeles nakti, lai netraucētu kaimiņus. Viņš to dara dienu, iepriekš ieslēdzis radio, lai neviens nezina, ar ko viņš nodarbojas. Ja mēbeles paņemtas uz nomaksu, tad tās iepriekš apdrošināmas. Kulturāls cilvēks visu dara ar apdomu. Ja viņš dauza pudeles vai traukus, tad met tos uz paklāja, lai apslāpētu troksni un nenovestu līdz izmisumam apakšstāva iemītniekus. Ja dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā, tieši virs pagraba, tad, zināms, dauzāmos priekšmetus var mest taisni uz grīdas, tikai jāpārbauda, vai kāds nav nogājis pagrabā pēc oglēm.
Pret viesiem kārtīgs cilveks izturas laipni; ja gadījumā sākas kautiņš, tad viņš cenšas izmest viesi no istabas tā, lai neciestu durvis. Lamāties šādos gadījumos drīkst tikai franciski vai angliski, lai izvairītos no nepatīkamām sekām. Ja namatēvs nezina nevienu no šīm valodām, tad sviež viesi ārā klusēdams. Īsts džentlmenis nekad nepārplēsis izmestajam viesim vesti vai neatraus apkakli. Ja bokss neizbēgams, tad namatēvs nekad nedrīkst viesa klātbūtnē vilkt nost svārkus. Pilnīgi nepieļaujami, ka viesim pazūd pulkstenis vai naudas maks.
Mājas viesiem jāievēro kārtība un tīrība, jāsargās spļaut uz grīdas un griestos. Mūsu māja lai ir mums svēta!
|
| Iepriekšējais citāts | 21:32 |
|---|
|
Bija no Jaroslava Hašeka stāstu krājuma "Sabiedriska cilvēka likstas". Autors, ko vairāk pazīst kā Šveika radītāju.
Jāpiezīmē, ka mani īpaši uzrunā tas, ka neskatoties uz to, ka Hašeks rakstīja ap 1910-1920. gadu, viņa stāsti, būdami visai ironiski, kur ne sarkastiski, diezgan precīzi pārliekami no Belle Époque Čehijas (gan Austroungārijas impērijas sastāvā, gan neatkarīgās) arī mūsdienu Latvijā. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |