|
Šodien mani iepazīstināja ar Lazdonas "diabētisko"(tā arī virsū rakstīts) jogurtu. Bez cukura un taukiem. Tā arī virsū rakstīts.
Izpētot etiķeti, kļuva skaidrs, ka par "diabētisko" šo jogurtu var nosaukt tāpēc, ka tas var veicināt diabēta rašanos.
Proti, nezinu, kas izdarīts jogurtā ar piena taukiem, bet sastāvdaļas tajā ir, uz 100g:
2,75g olbaltumvielu
0g tauku
9,86 ogļhidrātu, no tiem 8g cukuri.
0g šķiedrvielu
0,105g nātrija (interesanti kā: tīrā veidā kā "mīksts, sudrabaini-balts augsti reaktīvs metāls"? jeb tomēr nātrija hlorīds jebšu sāls parastā?)
Ar "cukuriem", spriežot pēc pārējās etiķetes daļas, acīmredzot domāts tāds sava laika modes kliedziens kā fruktoze jeb augļu cukurs.
To vēl tagad var sastapt vairākos lielveikalos nopērkamos, parasti ārzemju, produktos un ir cilvēki, kas tos lieto, uzskatīdami, ka tas ir kaut kādā veidā labāk, nekā lietot parasto cukuru.
Nu, ja jums jau ir diabēts un gribas panašķoties, tad pie zināmiem nosacījumiem jā. Līdz ar to ir loģiski to sastapt pie dažādiem šokolādes batoniņiem un tamlīdzīgām lietām.
Bet pozicionēt to kā JOGURTA uzlabotāju un padarītāju par diabētiķiem piemērotāku produktu par parasto jogurtu, kurš, jāpiezīmē, savā bezpiedevu variantā ir pats par sevi ļoti sakarīgs produkts, ir pilnīgi neizprotama huiņa (es šeit gribēju ielikt kādu salīdzinājumu, bet nespēju izdomāt kaut ko tik tizlu).
Salīdzinājumam, vikipēdijas ieraksts par jogurtu norāda, ka tipiskam pilnpiena jogurtam uz 100g ir:
4,7g ogļhidrātu
3,3g tauku
3,5g proteīnu
Respektīvi, niecīga daudzuma taukus (kas visā visumā organismam arī ir vajadzīgi) izņem, un to vietā sabāž divreiz vairāk cukura nekā jogurtā būtu dabiski, tad to nosauc par "diabētisku". Un pie tam nekaunās pieminēt vārdu "jogurts". Fuck you in the ass, that's why. Pie kam, kas ir interesanti, fruktoze ir daudzkārt saldāka par parasto cukuru, so, kāpēc tā jāgāž klāt dubultā, vispār ir jautājums. |