|
Interesanti, es pieņemu, ne tvnetam, ne Dienai, ne citiem mēdijiem un cilvēkiem neinteresē, ka Lindermans tiešām skraida apkārt un publiski lepojās ar barikāžu dalībnieka zīmi, kas nav viņa (tā kā tas ir oficiāls valsts apbalvojumiem, vai tur ir kriminālatbildība [cik saprotu, viltots ir arī tas ordeņa piešķiršanas raksts] vai vienkārši civillieta kaut kāda?).
Tā varētu būt kaut kāda paaudžu lieta; bija, piemēram, vakar saruna, kurā piedalījās tā pati Marina Kostaņecka: viņa riktīgi sašutusi bija, kad par to stāstīja. Pārējie (stipri jaunākas paaudzes) dalībnieki reaģēja aptuveni tā: "ā, nu jā, aiaiai, nu neko".
Tas man atgādina epizodi no kāda romāna, tas laikam bija Vonnegūts vai kas līdzīgs. Varonis, neatceros, kas viņam bija, bet viņš bija sarūgtināts vai nu par visu pasauli vai par sevi, vai par abiem. Un nokļuvis Francijā. Stāv laikam, tātad, mazgā rokas pēc labierīcībām kaut kādā publiskā vietā. Un viņam ir savulaik piešķirts Goda leģiona ordenis, no kura pie žaketes lentīte. Blakus stāv kāds francūzis, ar cieņu kaut ko jautā šai sakarā, un varonis, būdams jau aprakstītajā stāvoklī pasaka, ka žaketi nopircis no kāda bomža, tur jau tā lentīte bija, un viņš par to neko nezina. Francūzis paliek salti pieklājīgs, pasaka "permettez-moi", delikāti norauj lentīti un iemet urnā. |