| 8. Maijs 2011 |
| Interpretāciju bezgalība | 00:46 |
|---|
|
Interesanti, vai JRT tos "Latviešu stāstu" gabalus rearanžē? Trešo no šodienas kopuma biju jau redzējis, bet esmu puslīdz drošs, ka pirmos divus nē. |
| Of cabbages and kings revisited | 11:28 |
|---|
|
Par šo un saistīti šo.
Pieejas, kuras IGNORĒ cilvēka fizikālo un bioķīmisko pamatu daļu, ir nezinātniskas un stulbas.
Pieejas, kuras reducē cilvēku uz viņa fizikālo un bioķīmisko daļu ir zinātniskas, bet redukcionistiskas šī vārda sliktākajā nozīmē un līdz ar to ārkārtīgi seklas.
Cilvēkiem ir tendence meklēt vienkāršus un pēc iespējas vienskaitlīgākus izskaidrojumus lietām. Bet pasaule tā nestrādā, katra konkrēta situācija pasaulē ir dēļ visas iepriekšējās situācijas (visā) pasaulē, mūsu centieni izolēt kādas parādības unikālo cēloni ir dabiski, jo tas mums palīdzēja izdzīvot, bet tie feilo, kad runa ir par kaut ko ievērojami sarežģītāku nekā zāles kustēšanās savannā, kas nozīmē, ka tur zagšus tuvojas kāds zobenzobs.
Cilvēks ir tāds mišungs ar fiziku, ķīmiju un tam pa virsu esošām apziņas struktūrām, kuras neviens joprojām nespēj viennozīmīgi nodefinēt -- ka meklēt kaut kādas _vienas_ teorijas ietvaros saistītas atbildes uz to, kas tad cilvēkā pa lielam notiek, ir neprāts.
Patiesi, tagad pat ir dzirdēts kaut kur zinātniskajās aprindās hipotēze, ka kaut kādos būtiskos aspektos arī katra cilvēka domāšana ir unikāla no smadzeņu uzbūves viedokļa un katram ar kaut kādu domāšanas daļu var nodarboties cits smadzeņu apgabals. Man kā ar IT saistītam, tas nemaz nebūtu neticami. Vērtējot smadzenes kā pašapmācošos neirotīklu tas ir pilnīgi loģiski, ka katrs neirotīkls ir unikāls dēļ tā, ka to ir veidojuši pilnīgi citi katram brīdim unikāli signāli.
Skaidrs, ka cilvēku ļoti ietekmē viņa domāšana, bet viņa domāšana ir TIEŠI saistīta ar nervu impulsiem viņa smadzenēs un ar viņa bioķīmiju un fiziku. Šai procesā PASTĀV atgriezeniskā saite: tas, ko mēs domājam, ietekmē, kā mēs jūtamies, un tas, kā mēs fiziski jūtamies, ietekmē, kā mēs domājam. Bet apgalvot, ka kaut kas viens no tā pastāv bez otra, ir teikt, ka bija tikai ola, bet vistas nemaz nebija, tā ir runāšana, jaucot abstrakciju līmeņus.
Un tikai pieeja, kura ņem vērā abus aspektus, var cerēt sasniegt labākos rezultātus. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |