|
Un vecā sieva, ak, laipnais un žēlīgais valdniek, attrauca jaunai uzvarētājai: Tie nav vis joki! Es iešu ar tevi lauzties! Bet daiļā kundze sacīja: Ak, mana pavēlniece, Posta Māte, ja tu no tiesas gribi spēkoties, tad nāci un palūko! To teikusi, viņa pietrūkās un metās virsū vecenei, un tā nu aizelsdamās šņāca nevarīgā piktumā, un mati viņai uzspūra kā eža adatas. ( zem 18 nelasīt )Un raugi, pēc pirmā sakampiena daiļā kundze viegli atlēca, un ar kreiso roku sažņaugusi vecenei rīkli, ar labo roku saņēma tai kāju, pacēla to gaisā un nodrāza pie savām kājām tik sparīgi, ka vecene locīdamās un kungstēdama smagi nozvelās zemē, bet krītot viņai kājas tirinājās gaisā un redzami bija visi viņas krunkainās miesas smieklīgie un nejaukie sīkumi. Un visu šo ainu no augstumiem apvizēja mēnesnīca. |