| 7. Augusts 2007 |
|
Es laikam esmu tāds pielaidīgs cilvēks, izlasīju i. un nemaz nelikās tik traki, kā toreizējā ar Šleseru. Ja nu jāsalīdzina.
Bet, un kas manā uztverē ir bīstamāk - radās gan iespaids, ka cilvēkam domas viņa paša galvā ir tādā vieglā juceklī, kas man līdz šim asociējas tikai un vienīgi ar noteikta tipa, hm, ezotēriķiem. Tendence runāt pa augstiem plauktiem un nedaudz out of rhythm ieslīgšana konkrētībā. Parasti es to tikai apsveiktu, jo cilvēki, kas nespēj mainīt abstrakcijas līmeņus ir nolemti dzīvot vai nu bez kopainas vai lidināties pa mākoņiem (lai atceramies dažu Šadurska rakstu, kam nelaimējies).
Taču šinī gadījumā radās tāda dīvaina sajūta par neviendabīgu masu ar uzskatiem, par kuriem nav nekādas pārliecības, ka tie vispār savā starpā saskan kaut cik, nerunājot par kaut kādu iekšēju organizētību.
Tiesa gan, intervija ar de Vrisu turpat likās vēl trakāk вокруг да около (izskatījās, ka Rītupam arī grūti bija). Varbūt tāds laiks. Augusts, kā jau teikts, ir tāds drusku nežēlīgs mēnesis.
|
|
[...]I halted and took my breakfast in a hot, bleak valley smelling faintly of sulfur.
As I was finishing, I heard a crashing noise. A horned and tusked purple thing went racing along the ridge to my right pursued by a hairless orange-skinned creature with long claws and a forked tail. Both were wailing in different keys.
I nodded. It was just one damned thing after another.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |