| 18. Marts 2006 |
|
ši nedēļas sakarā biju pilnīgi palaidis garām peripētijas ar svingošanos.
funny tagad palasīties.
un no vienas puses domāju - jāāāā - nezinātu, tik un tā nojaustu, ka nav kkas tīrs!
bet palasīju un secināju - kaut kas varbūt liktos dīvaini, bet tākā nebūt nepazīstu - varbūt kko piefiksētu, bet neiedomātos gan nikā.
tas par to, ka žž mūs interesē mēs paši - jā... un nē. un tomēr arī nē, ne tikai jā. protams, bet ne tomēr. ne jau par to ir stāsts. |
|
в воздухе явственно запахло ма-а-аленькими бифштексами.
|
| Past Perfect in the Future | 14:43 |
|---|
|
Mani vienmēr ir fascinējuši nosaukumi - interesantie un valdzinošie. Nu, grāmatām, filmām, izrādēm - visam.
Izlasi kaut ko tādu eleganti interesantu - un tirpas pār kauliem noskrien. Un titri arī. Bērnībā it īpaši. Kad uz lielajiem ekrāniem sākās visādi grāvēji, man šķita - o, tas gan būtu lielisks darbs - izdomāt un uztaisīt krutus un piemērotus titrus/sākumu katrai filmai. Tā, lai jau uz tiem skatoties ir noskaņa (nu, līdzīgi kā Tarantīno stāstīja par mūziku filmām). Tagad CG un lielbudžetu laikā, protams šķiet, ka interesanti varētu būt taisīt tikai interesantām filmām.
Un grāmatas... Bredberijs it īpaši te šur tur izceļas ar savu stāstu nosaukumiem. Bet varbūt arī tas tāpēc, ka zināms, kā viņš raksta.
Vienīgā grāmata, kuras nosaukums no seniem gadiem man joprojām atmiņā iespiedies kā kādreiz tirpinošs, bet kuru tā arī droši nekad neatradīšu un neizlasīšu (un varbūt labi vien ir), ir: "Tales of the Flying Mountains".Garastāvoklis:: subjunctive |
|
Spriedelējām te, ka sastopamā arhitektūra Latvijā kļuvusi pavisam garlaicīga. Sauciet to par manām aizkavētām bērnu dienu fantāzijām, bet kāpēc mūsu miljonāri dzīvo kaut kādās lielās un ar oranžērijām, bet tomēr funkcionālisma sistās pastkastītēs? Nu labi, kaut kāds klasicisms, ja vēlaties (cik nu es šai jomā orientējos), šur tur. Bet kur ir pseidogotika, kur ir krāšņi anahronismi, baroks un vēlreiz (neo?)gotika?
Un sanāca tāda doma. Tiem, kas tagad pelna cītīgi naudiņu, ar kaut ko gaumveidīgu un fantāzijas lidojumu šai sfērā ir nekā. Kas būtu tikai loģiski - nevar cilvēks visam veltīt laiku, kvalificēta naudas raušana ir pilnasinīgs darbs un nah viņam muiža a la Adamsu ģimene. Un pie tam protams - cik ir novērots - naudas raušana ir kolektīva nodarbe.
Ja izplatās ziņas, ka tas cienītais darījumu cilvēks ceļ sev māju ar vairāk tornīšiem nekā bruņukuģim "Potjomkins" un divmetrīgiem arku logiem, ko padomās pārējie?
Bet lūk kad paaugsies viņu atvasītes, kas mantos un vairos vai trallinās vecāku kapitālu... ja vien nenodzersies/nenošņauksies! Tur ir zināma cerība, pēc pārdesmit gadiem klunkurējot pa Berģiem vai pat varbūt pa Matīsa vai Brīvības ielu, uzdurties granīta gargoyles skatienam un atšņāptai mutei. Asinskārie ubagi būs tikuši pie saviem zirgiem. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |