|
Ticiet vai nē, bet es svētdien uz paģirām kādu brīdi domāju, vai neizdzēst savu iepriekšējo postu.
Bet tad padomāju - no kā gan es bēgšu? No apziņas, ka sadzēries varu būt nesakarīgs? Tad nu gan noslēpums. No pašpriekšstata, kurā tas neiederas? Jāparediģē priekšstati tomēr.
Šai sakarībā varu tikai piebilst, ka jebkura vēlīnāka pašcenzūra, ar izlikšanos, ka nekas no cenzētā nav bijis, man šķiet kaitinoša - šī bija vienkārši viena no retajām reizēm, kad pats sevi tādā gandrīz pieķēru.
Nu, es šeit runāju īpaši par cibu - jūs jau zināt - ir ieraksts, blaukš! - nav ieraksta. Un kā zināms: nav ieraksta, nav arī cilvēka. Izslēdzot no apziņas un cenšoties aizmirst kaut ko, par ko ir kauns/bailes/utt., mēs izvēlamies melot sev tā vietā, lai paskatītos uz sevi skaidrāk un varbūt gūtu impulsu mainīties.
|