Tad kur ir diskusijas par šo? Man ir personīgi zināmi vairāki cilvēki, kuri savus tēvus ir varējuši satikt vienu, divas reizes mūžā, jo viņiem ir bijušas garīgas saslimšanas un mātes tā dēļ nav laidušas klāt (paši bērni gan neko nestigmatizē, tāpēc neredzēja problēmu tikties, bet viņiem to neļāva). Es nesaku, ka neuzskatu alternatīvus ģimenes modeļus par valīdiem (pati tādā uzaugu), bet man trūkst diskusiju par to, kā mēs kā sabiedrība varam palīdzēt tiem pieaugušajiem, kuri netiek galā, bet kuriem ir bērni. "Atņemt un atdot citiem" – tas ir ļoti vienkāršots, bet nepieciešams variants, protams.

(Reply to this) (Parent)