Dzīves teātris -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 26., 2012


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
07:13
jāatsāk rakstīt. tas vienmēr man ir palīdzējis. sava ieguldītā intelektuālā materiāla (darba lapu un uzskates) kaudzē atradu daudz baltas lapas, arī lapas ar līnijām un rūtiņām. neaprakstītas. un pāris parastos zīmuļus. materiāls, kur izpausties ir, un materiāls galvā arī ir. vajag tik sākt. un es pat zinu, ar ko.

ja man būtu ļoti daudz naudiņas, es noalgotu killeru, lai viņu tā ātri un nesāpīgi aizvāc no manas dzīves. ja man būtu vairāk pašcieņas un dūšas, es vienkārši par to nedomātu un nesatrauktos. es sevī nesaprotu to, kā es pieļāvu, ka viens cilvēks sapiš man visu dzīvi. un ne jau viņš vainīgs, es pati visu viņam atļāvu. un kāpēc? tāpēc ka man muļķīgas bērnības traumas un ļoti gribējās kādam būt vajadzīgai. ta nu.

(5 jau tēloja | patēlosi?)

Comments:


[User Picture]
From:[info]x_f
Date:26. Jūnijs 2012 - 08:10
(Link)
Jābet ļoti daudz naudiņas nepalīdzētu, jo pats sev vislielākais ienaidnieks. Es pat pēc 5-6 gadiem joprojām atceros visādus sīkumus, bet piespiedu kārtā to visu aizmirst – kā? Mēģini atrast kaut ko, ar ko aizpildīt prātu.
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:26. Jūnijs 2012 - 15:17
(Link)
brīvajā laikā skatos daudz kriminālseriālus :D

taisnība jau Tev ir. tik man ļoti ietiepīgs prāts.
[User Picture]
From:[info]sw
Date:26. Jūnijs 2012 - 10:00
(Link)
"muļķīgas bērnības traumas un ļoti gribējās kādam būt vajadzīgai" - o jā, to mēs pazīstam gluži labi. un stulbākais ir tas, ka reizēs, kad īpatnis saņemas izpīties no šī iemesla dēļ kultivētām neveselīgām attiecībām, bērnības traumas sāk dīkt jo skaļi, sak, "a kā tu tagad dzīvosi, vai manu, vai?", un beigu beigās tiltu jaukšana tiek atlikta atkal uz nezināmu laiku.
[User Picture]
From:[info]beatrixe
Date:26. Jūnijs 2012 - 15:19
(Link)
es šitā velku jau divus gadus. tie varēja būt arī skaistākie mani dzīves gadi, tad man sanāķ dusmas pašai uz sevi un es kaut kā tieku galā. un tad viņš piezvana ar žēlu balstiņu un es esmu tai grāvī atpakaļ. neesmu iemācījusies vēl bez viņa dzīvot. un tā mīlestība ar nekur man pret viņu nav pazudusi.
[User Picture]
From:[info]sw
Date:26. Jūnijs 2012 - 23:58
(Link)
mhm. un ko darīt ar visām kopīgajām lietām, attiec. cilvēka iesisto nagliņu sienā, pasākumiem, kas turpinās tikai tāpēc, ka reiz kopā iesākti... kaut kas sevī jānokillo, lai varētu tam pārkāpt.

> Go to Top
Sviesta Ciba