Es arī esmu no tās pašas sugas, tieši tāpēc arī mēģinu mudināt nemeklēt, man pašai tas lāgā neizdodas. Reizēm man arī šķiet, ka esmu tajā stūrī, kur esmu, jo man nav pieticis spēka stāties pretim apstākļiem, jo esmu bijusi par gļēvu, bet reizēm atkal ir šķitis, ka šausmīgās domāšanas dēļ palaižu garām dzīvi. Bet laikam jau šajā sakarā dot padomus vispār ir muļķīgi.
Vienkārši dažkārt, gan reti, pārņem tāda pilnīga miera sajūta, ka tu zini, ne pēc kā nav jādzenas, viss ir pareizi un labi, bet tā diemžēl nav mūžīga pārliecība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katrs cilvēks ir tāds, kāds viņš ir. arī es un Tu. grūti ir pieņemt citus ar visām tām pieredzēm, ko viņi nes sevī līdz un kas tālāk ietekmē attiecības ar šiem cilvēkiem. bet to nav tik grūti pieņemt, kā to, kāda esmu es pati. saprotu to miera sajūtu, par ko saki, tā ir viena no labākajām sajūtām pasaulē. un pēc tās es ilgojos. bet man jātiek galā ar kaut kādiem putniem manā galvā, lai to sasniegtu. un tur nu bez šausmīgas domāšanas nekas nebūs līdzēts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es savos sliktajos brīžxos arī pārvēršu visu smagumu, kas manī ir, par putnu, tad var to visu kaut kā poetizēt. Kad jūtos daudz maz labi, putns manī guļ.
Es tieši pēdējā laikā ļoti daudz domāju par to, ka patiesībā mēs gandrīz neko nevaram zināt par otra (pat ļoti tuva) cilvēka izjūtām, pārdzīvojumiem, spriedumiem, to iemesliem utt. Un tad sāk likties, ka attiecības vispār ir tik nenormāli sarežģīta lieta, ka liekas jocīgi, ka vispār izdodas ar kādu pabūt kopā kaut uz brīdi. Bet reizēm tomēr izdodas. Un pat mēdz būt skaisti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man pretēji, kad jūtos labi, tad putns manī ir atvēris spārnus un mēs kopā lidojam. un ir viegli. tad nav ne bailes, ne pašpārmetumi, nekā no visa negatīvā, ko sev līdzi nes ikdiena. ir tikai pārliecība, ka tas, ko dari, tas ir pareizi un tā tam ir jābūt.
cilvēki jau pēc būtības ir labestīgi, tikai tās lietas un notikumi, un apstākļi, kas viņus veido, tas vienmēr ir iemesls viņu rīcībai. ir labi, ja to izdodas saprast. es esmu sapratusi, ka tas viss ir mani veidojis par tādu cilvēku, kāda esmu. bet tas ir tikai iemesls, tas mani neattaisno. un citi jau nav pie tā vainīgi. jo vienmēr jau es esmu tā, kas notikumus saprot tā, kā saprot un reaģēju pēc savas saprašanas. un tad ir labi, ja pretī ir cilvēks, ar kuru to visu izrunāt, gan to, kas mani veido, gan to, kas veido to cilvēku. bet es satrakojos, un mans trakums apstākļus veido trakus, ne tādus, kur var sarunāties. ar to nu man tagad jātiek galā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man gribētos, lai es spētu satrakoties un kaut reizi dzīvē vērst to trakumu pret kādu citu ne tikai pret sevi pašu. Citādi liekas, ka es tikai noskatos, kā viss iet postā.

(Reply to this) (Parent)