|
Aprīlis 24., 2011
pelnufeja | 23:13 Es savos sliktajos brīžxos arī pārvēršu visu smagumu, kas manī ir, par putnu, tad var to visu kaut kā poetizēt. Kad jūtos daudz maz labi, putns manī guļ. Es tieši pēdējā laikā ļoti daudz domāju par to, ka patiesībā mēs gandrīz neko nevaram zināt par otra (pat ļoti tuva) cilvēka izjūtām, pārdzīvojumiem, spriedumiem, to iemesliem utt. Un tad sāk likties, ka attiecības vispār ir tik nenormāli sarežģīta lieta, ka liekas jocīgi, ka vispār izdodas ar kādu pabūt kopā kaut uz brīdi. Bet reizēm tomēr izdodas. Un pat mēdz būt skaisti.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |