Sudraba skaņa.
Hypodermic needle theory.
| 11/27/12 07:08 pm
Pusgada garumā nebija ienācis prātā pamērīt asinsspiedienu, jo dzīvoju ar apziņu, ka tas, kā ierasts, ir ideāls. Bet nē! Tas visu laik ir krietni zem normas. Tas izskaidro lielo kofeīna patēriņu, nespēku un gandrīzatslēdzosuzielas epizodes. Ģimenes ārstes ieteikums - visu to, ko nedrīkst, un pie rīta kafijas neliela deva konjaka. |
| 11/25/12 11:43 pm
Sabirzu starp stīgu un lociņu. Līdz ar pāršķirtajām nošu lapām aizlidoju citā dimensijā diriģenta rokas vēziena pavadīta. 50 min levitēju absolūtā piepildītības sajūta. Pārakmeņojies ķermenis, izkaltusi rīkle, nav vietas norīt siekalas visā pirmajā koncerta daļa.
Tālāk gan, ievadu vārdi pirms katra nemazāk iespaidīgā skaņdarba fragmenta izpildījuma, iegrūda atpakaļ sēdvietā.
Burvīgs pārdzīvojums ārpus mana vārdu krājuma pusotras stundas garumā. |
| 11/24/12 03:45 pm
Uztinu ruļļus. Uztinu cigareti. Iemalkoju vīnu. Ietinos dūmos ar Edīti Pjafu. Vakarā koncerts. |
|
| 11/19/12 06:24 pm
Ģimenes ārste forši pateica: "Ja neēd galīgo naftu, tad nav ko satraukties." Tikmēr es neapzināt piekopju veģitārieša ēšanas paradumus ar lielām iespējām aizdzīvoties līdz vegānismam. |
| 11/3/12 04:02 pm
Viendien runāju ar māmiņu par kaut kādiem niekiem, tad viņa pēkšņi novērsās no paralēli lasītās grāmatas, un teica: " Jā, cik gan mēs esam nožēlojami un skumji." Ievilku 40 sekunžu garu pauzi. Veids, kā viņa to pateica, mani satrieca, ar tik patiesu žēlumu un bezcerību. Varbūt tas tik iespaidīgi likās, jo atskanēja no cilvēkas, kas tikko bijis pāris stundu attālumā no nāves, bet es nokaunējusies, ka arī es piederu šai sugai - cilvēks. |
|
| 10/29/12 11:39 am
Perfekts rīts. Tagad gan seja raucas, ieraugot jebkuru, kurš tuvojas ar kaut ko sakāmu. Mani neinteresē. |
|
| 10/23/12 10:09 pm
Šovakar savu saspringto muguru atstiep pret baznīcas cieto solu. Noklausījos "Dievs, Tava zeme dag!" |
| 10/23/12 12:36 am
Bērnībā man mamma mācīja, ka cilvēkiem vajag palīdzēt. Pēc viņas parauga arī es ik dienas kādam ubagam iemetu pa kādam santīmam. Pārtraucu to darīt otrajā klasē, kad biju redzējusi, kā tās vecis no krūzē samastejiem melnajiem santīmiem izvilka spožo lata monēt un iebāza to kabatā. Man, kā bērnam, tas likās ārkārtīgi negodīgi.
Šodien stāvot pieturā pagriezos un pēkšņi 35 attālumā no manas sejas ir biezas brilles aiz kurām lūgumā savilkta seja. Acumirklī sažņaudzās iekšas, tostarp kuņģis, spiežot uz augšu rīta kafiju. Pēc neizbēgama acu kontakta atskanēja stāsts par sirds pilieniem un konkrēto summu. Tikmēr kabatā biju sataustījusi neaptverta diametra lielas monētas, iemetu tās vēl līdz galam neatvērtajā saujā, lai tikai ātrāk varētu novērsties. Uz visu dienu paliek pretīga pēcgarša. Manas personīgās telpas durvis brutāli izgāstas. Jēls caurums, kas jāsalāpa.
Un es nesaprotu, kas manā standarta (lieciet man mieru, man ir vienalga) sejā citus uzrunā, jo, ja nepaspēju savlaicīgi nolasīt konkrētā indivīda nodomu un sviebties, viņi vnm pienāks pie manis. |
|
| 10/15/12 06:45 pm
Piekdien biju uz Ešenvalda autorkoncertu. Mūziku nekometēšu, vārdiem nav balsis, kam tādam. Par komponista talatu nav ne mazākās šaubas, tāpat par Sirmā spēku noturēt un nemitīgi bīdīt korim uzstādīto latiņu, kā arī par paša kora spējām.
Atliek vienīgi pažēloties par lietām, kas brīžiem norāva atpakaļ pie zemes. Pirmkārt, jau apgaismojums. Nezinu, no kāda pašdarbnieku pūlciņa bija gaismotājs, bet lielāko daļu koncerta viņa izdarības vnk bija kaitinošas. Visnesaprotamākais bija kaut kādas zilganas smadzeņu putras projekcija. To nespēju ielikt nekādos rāmjos, koncepcijās vai mākslinieciskās izpausmēs.
Tad vēl blakus sēdošā jaunkundze uz sevis bija izlējusi nenormālu daudzumu seju kodošu vielu, kas, manuprāt, nev liekams pat zem apzīmējuma - superlēts tualetes ūdens.
Smiekliņus izraisīja brīdis, kad aulā iesoļoja Kaupers, lai nodziedātu pāris rindas, likās, ka daļa klausītāju piečurās bikses aiz sajūsmas. Nu, labi, tas bija jauki, bet tas, kā mēs mīlam savas mazās zvaigznes..
Ar nepacietību gaidu nākamo kora "Latvijas" koncertu, biļetes jau iegādātas un šoferis sarunāts. |
|
| 10/11/12 11:50 pm
Man ir nenokārtotas attiecības ar jūru, kas niez kā tāda ēde. Neatlaiž sajūta, kas sauc uz jūru un kuģa/jahtu/laivu klāja. Un ne velti, jo mans vectēvs sākotnēji bija kuģa kuks, bet vēlāk radists. Savukārt, viņa brālis bija kaptenis, kurš visas pasaules okeānus izbraukājis. Karjera gan viņam tika aprauta, kad dzerstiņā aizliegtas anekdotes pastāstījis. Lai nenonāktu čekas rokās, notēloja trako. Ar to arī pasaules ūdeņi tika aizslēgti, iesprostojot Baltijas jūrā.
Es dievinu tos vējus un ūdeņus. Vai nu man jākļust par jahtas īpašniecu vai par matrozi, bet neredzu sevi neremdinot šo izsalkuku.
P. S. Ir vēl apsolītais variants, ja sajūku prātā, ledene ņem mani pie sevis Bretaņas tuvumā esošajā bākā. |
|
| 10/11/12 08:27 pm
Manā bērnībā tēvs neaudzināja savas trīs meitas, bet kā tēva figūra periodiski piedalījās trīs citu bērnu audzināšanā. Reizēm ciemojoties pie tēva bija iespēja viņus iepazīt.. nu, labi - apskatīt. Atceros to deviņus gadus vecāko jaunieti, tādu garu, bieziem tumšiem matiem, izteiktiem vaigu kauliem, spulgām brūnām acīm, platu smaidu aiz kura skaļa, droša balss un smiekli, bet visam pāri pārkaisīta vitalitāte.
Pilnīgi negaidīti šis vasras beigās sanāca sastap šo būtni. Pārstegumā nespēju pat pieteikt, kas esmu, kamēr viņa neatlaidīgi tirdija tēvu, kas viņam "par tādu smuku čiksu ciemojas". Jāteic, jaunajai sievietei augums perfekts, bet tas laikam vienīgais narkomānu bonuss. Skaistie vaigi kā kožu sacaurumoti, no matiem palikušas pāris noželojamas pīckas un pāris dredi, viss cits noskūts. Daudzzobainais smaids - zirga atņirgtie zobi. Stāsts skumjš. Sarunas tikai par trankiem, ripām, ārstiem, alkoholu. Perspektīva - ja meiteni vēl reizi pieķers kaut ko lietojam, piespiedu rehabilitācija. |
|
| 10/8/12 10:19 am
Daturah pavadīta izkāpu no parka ierbežotās telpas. Noslīku rīta kafijā, izkūpēju cigaretē. |
|
| 10/2/12 10:52 pm
Pēc jebkura slimnīcas apmeklējuma ir tikai viena sajūta - izvemties. |
|
| 10/1/12 05:04 pm
Es tiešām biju nogulējusi faktu, ka Dylan Moran šovakar uzstāsies Rīgā! F...! |
|
| 10/1/12 04:57 pm
Man riebjas tie Garfilda komiksi. |
|
| 9/18/12 09:25 pm
Surst. Sestdien izmisīgā trulumā berzu paklāju. Noskrāpēju pirkstu kauliņiem ādu. Tad paņemu papīra nazi un izgriezu 2 kvadrātmetrus lielu caurumu tajā. Lieko izsviedu ārā. |
|
| 9/18/12 09:19 pm
Slimnīcas no manis paņem visu. |
| 9/16/12 10:51 pm
Kopš ceturtdienas ši ir pirmā diena, kad spēju uzturēt sarunu neapraudoties. Slimnīcā knapi valdījos, un vārdi klupa pār lūpām sāpīgi neveikli. Bet galvenais, ka bija saruna.
Ir daudz spēka citu lūgšanās un labajās domās, jo viss ir ļoti, cik nu šajā sit vsp var būt labi. |
|
| 9/11/12 08:49 pm
Šodien, beidzot pēc vasaras, satiku jauna uzvārda īpašnieci. Laulības gredzna vietā tai uztetovēta smalka, liekta līnija ar cilpiņu. Cik ļoti glīti, cik ļoti uz mūžu! |
|
| 9/10/12 05:54 pm
Kā zinādama, uzcepu siera cepumus. Rīt braukšu jahtot.
Nopirku biļetes uz operu.
Un vectētiņš sagādāja man jaunu superīgu velosipēdu. |