Sudraba skaņa.

Hypodermic needle theory.

4/14/13 07:04 pm

Jau otro dienu ir nenormālas dusmas. Viss aizkaitina, saniko tā, ka rokas trīc. Iemesla nav un objekta pār kuru to visu izgāst arī ne.

Man riebjas valsts iestādes, kurās strādā vecas dūras, kurām smadzenes aptaukojušās tik ļoti, ka viņas nejēdz izdarīt pat simto daļu no saviem tiešajiem pienākumiem. Un tā bezkaunība! Vienšūnis, kas par vali izliekas.

4/14/13 03:02 pm

Man patīk cilvēki, kas jau piektdienas pēcpusdienā var nesteidzīgi soļot, tikties, pūlcēties, lai priecātos par darba nedēļas noslēgumu. Es piektdienas vakaros uzskavējos skoliņā cīnoties ar naglām, knaiblēm, smadzenes degradējošiem šķīdinātājiem u.c. izklaidējošām lietiņām. Pēcāk tikai inerces grūsta spēju nokļūt līdz mājām, lai noģērbtos un aizmigtu.

4/14/13 02:55 pm

Atkal ievibrējies nemiers. Trūkst saules. Vakar bija briesmīga diena. Nekas nebija ieplānots, nekas netika gaidīts, bet vakaram tuvojoties pārņēma niemitīgi pieaugoša sajūta, ka kaut kas nav noticis, kaut kas palaists garām.

3/31/13 10:52 pm

Es nezinu, kas mani raustīja šovakar noskatīties filmu "White Lightnin'". Acīmredzot, kādā no apziņas līmeņiem atsaucās atmiņa, ka filma ir par jēzuliņu. Svētki. Dzeram. Jāteica, ka noskatījos to jau trešo reizi. 1x skatījos un tiku izsista no līdzsvara, jo nezināju, saturu/raksturu/vēstījumu. 2x, jo izmatoju filmas fragmentus prezentācijā ilustrējot ētiskās kategorijas. Bet šovakar vnk uz tās uzklikšķināju. Tik tagad sajutu, cik ļoti tā uzstāj pēc lielā ekrāna un cik laba tā ir. Zināt kāre piepras arī krāsas, bet piļauju, ka tad tā būtu vulgāra, nebaudāma vai arī krāsas satriektu tik ļoti, ka noēstu domu.
Bet būtiskākais, ka tā uzvedināja uz domu, ka mani fascinē un saista tikai tie cilvēki, kas ir interesanti. Manā izpratnē tie ir cilvēki ar sa.istu dzīvi, bet interesantais ir tā viņu dzīves pieredze un kā tā tiek refleksēta turpmākajā dzīvē. Tas ļauj piņemt domu, ka arī es tikšu saprasta, labi zinot, ka plaknes nepārklāsies, bet tikai šķels viena otru. Tomēr tas ir vairāk, kā satopot taisni ar vienu kopīgu krustpunktu. Protams, ir arī tie retie, ļoti dvēseliskie un apgarotie, kas, lai arī kāda būtu viņu pieredze, raugās uz visu ļoti plaši un pārpasaulīgi. Tas valdzina, jo ir pilnīgi citādāk, kā mans redzējums.

Vēl jāmin, ka feminisms man ir svešs, jo nozīme ir personībai, kautvai pludmales oļa aizraujošajam dzīvesstāstam.

3/25/13 10:00 pm

Nesen atklāju, ka būtu satriecoša brunete. Pielaikoju, nez no kurienes mājās uzradušos, parūku. Tumši, kastaņbrūni ar nelielu sarkanā piesitienu, gari un ļoti biezi mati. Uzreiz sejas āda iemirdzējās sasināti bāla, visa sejas formas kļuva grafiskākas. Biju tiešām pārsteigta, cik labi man izskatītos tumši mati.

Bet sapnī man bija ferārī sarkani mati kombinācijā ar platīna blondo.

Un saule gaisā mirguļo tieši tik daudz, ka acis man no pelēkām kļuvušas zilas. Man patīk šīs pārmaiņas - nomest veco čūskas ādu.

2/14/13 10:12 am

Ienīstu to sajūtu, stāvot aiz aizslēgtām durvīm bez atslēgas kabatā.

2/12/13 09:07 pm

Pleijlistē atkal ieslīdējis Astronautalis. Baltā puiša reps bez liekas bezcerības un agresijas. Bet visvairāk piesaista tas, cik sirsnīgi tās dziesmiņas izklausās. Ar to patiesībā gribēju pažēloties, cik ļoti man pieriebusies šī pavasarīgi pašķīdusī ziema, jo man na.uj riebjas visi tie liekie apģērba gabali! Man vajag negaisu ar visu tā neizmērojamo enerģiju, rīta peldes ezerā ar zalktīšiem, miglas palagus ar to mierinošo vienaldzību.

1/30/13 10:58 am

Nesen atklāju, ka man ir jāmaina gan pase, gan studenta apliecība, jo daži labi ir ieviesuši smagas kļūdas abos šajos dokumentos. Brīnums, ka tik ilgi tas bija neievērots

1/27/13 10:08 pm

Nezinu, kā man paslīdēja garām filma "The Fall", bet tā noteikti ir viena no vizuāli skaistākajām filmām, ko esmu redzējusi. Man tā atrodas ārpus visām kategorijām un labāko filmu sarakstiem.

1/27/13 08:23 pm

Šobrīd viss šķiet tik labi, ka pat sapņus izjūtu citadāk. Piemēram, pēdējais iespaidīgākais bija par pamatskolas klasesbiedriem. Mana solabiedrene M (piemīlīga teicamniece ar kolosālu humora izjutu) bija salietojusies kaut kādas narkotikas, un saglabājot savu saulaino smaidu, grasījās atstiepties. Es caur klasesbiedru T nodevu viņai mistisku ripiņu, kas izglāba viņas dzīvību. Vēlāk T tiesāja, apsūdzot M nonarkošanā. Es sniedzu liecību, ka viss bijis gluži otrādāk. Lielākais ekšens bija, kad atstāstīju notikumus mentam sežot pie datora. Viņš rādīja kaut kādas bildes un video, es satraukta vervelēju savu stāstāmo, tad pazibēja nešķīsti balti zobi un čalis centās man piebraukt. Uz atraidījumu viņš reaģēja sasināti un sāka mani konkrēti dauzīt. Piepalīdzēt atsteidzās vēl vairāki melnās formās tērpti likuma sargi. Bet es izrādījos līdzvērtīgs pretinieks. Rezultātā visi sašķaidītām sejām, izklapētām iekšām gulējām uz nelielās telpas grīdas. Priekšplānā - es baltā kleitā ar asiņainu seju. Bet svarīgākais doma manā galvā - man ir taisnība un jūs guļat uz tās pašas brūnās dēļu grīdas uz kuras es, vaidot un kaucot skaļāk kā es.
Vienīgais, kas kaitina, nezinu M nomira vai nē.
Tags:

1/27/13 08:17 pm

Zinu, ka reiz pienāks brīdis, kad teikšu: "Pietiek! Tagda es bušu mājsaimniece." Cepšu kūkas, šūšu kleitas un malkošu šeriju.

Šodien izgaršota ideāla svētdiena.

1/23/13 10:58 pm

Es droši vien izskatos pēc iemīlējušās idiotes, lai gan neviena no šīm kaitēm mani nav skārusi, jo sejā vislaik maza DiKapriO - Ārnija retardētais smaids.

1/22/13 01:13 pm

Vajadzēja tikai vienu dienu izmīt ierastās rutīnas nošu lapas, lai saprastu, cik daudz visa liekā/atmirušā/vairs neesošā esmu norakusi vecā gada kapsētā. Tagad esmu tajā laimīgajā vietā, kur no vienīgās cigaretes dienā ļimst ceļi un vajag padzerties.

1/7/13 04:11 pm

Vakar nokavēju lidmašīnu, rādās, ka brīvdienas būs garākas, kā plānots.

12/20/12 08:48 pm

Šodien nomāc bezsakarīgs domu jūklis, vispārēja vienaldzība un nespēks.
Šobrīd es labprātāk kravātu koferi, nekā pormo rezi mūžā mācītos eksāmenam no svešiem pierakstiem. Vēl nejēdzīgāk tas šķiet, jo man jau ir tie sasodītie kredītpunkti no iepriekšējām studijām.

12/15/12 11:16 am - wtf?!

Šonakt glābjot kādam dzīvību, nošāvu cilvēku. Haotiski izbliezu visas postolē esošās lodes. Pamodos pārbijusies, un tikai ar vienu sajūtu - jāatgriežas atpakaļ, lai piebegtu to kropli līdz galam. Mirklī, kad sapņa realitāte kļuva par vienīgo, saķēru miroņa galvu un triecu to pret asfaltu tik ilgi, kamēr miesa, galvaskaus tika pārstrādāti sadriskātā grīdas lupatā.

12/8/12 11:32 pm

Balkona logā uzplaukušas nīkulīgas leduspuķes.

Jau otro nedēļas nogali cenšos taisīt darbus skatēm, bet nesanāk, jo nemitīgi pie durvīm klauvē ciemiņi bez iepriekš pieteiktas vizītes. Ļoti jauki, bet drīz būs jāsāk pamatoti panikot.

12/6/12 11:40 pm

Un labas tradīcijas jākopj -vecais gads tiks aizvadīts un jaunais sagaidīts Londonā.

12/6/12 11:18 pm

Skoliņas prasība šajās semestrī ir uzrakstīt nedaudz vairāk kā pāris desmitus lappuses. Cik gan nožēlojami! Skumīgākais, ka šī minimuma izpilde, nāk ar nenormālu sevis piespiešanu. Võrds izraisa refleksīvu pretīgumu. Pat tildē ir interesantāk spēlēties.

12/2/12 02:34 pm

Noskurinos. Sajūta, kad aukstums pieķeras pirkstu kauliņiem, uzstīgo līdz atslēgkaulam un uzgulst uz skausta. No ceļiem aizslīd līdz mugurai un uzplaiksnij virs jostas skriemeļiem. Mirklis ar mana dieva klātbūtni.
Powered by Sviesta Ciba