Ever After

Augusta pirmajā nedēļā paralēli jātulko Teletūbijus un MAD MEN 5. sezonu. Tāda kā... kas, kontrastduša? :-)

Kā tur bija ar to WB? Par otro iztulkoto grāmatu (Ugunskristības), kuru, kā jau minēju, visticamāk nekad nepublicēs (ja reiz pat Dejas ar Pūķiem otrajai daļai vairs nav spēka -- sk. to pašu sienu) man no bijušās klasesbiedrenes (tas tomēr vairāk vai mazāk ir viena cilvēka -- Zvaigznes ABC renegāta -- projekts) gandrīz vēl gadu pēc nodošanas katrs eiro bija jāvelk laukā kā ar stangām, taču galu galā tas izdevās, ko gan nevar teikt par redaktori (Daiņa Īvāna meitu, starp citu, uz kuras iesūtītajiem labojumiem es pat neskatījos, jo sava darba neapmaksātības un nemīlas pret tulkojamā materiāla valodiskajiem un sižetiskajiem risinājumiem rezultātā biju nonācis mērenā rezignācijā), kura jau tolaik jutās tik neapmierināta ar SS attieksmi un ne/lēnmaksāšanu, ka nebūt neiebilda manai nesadarbībai un eventuāli cēla pret izdevniecību prasību tiesā. Tiesa, nezinu, kā tas beidzās (visticamāk, vēl turpinās), bet arī iepriekšējam teikumam agrāk vai vēlāk bija jābeidzas. Jāpiebilst, ka par pirmo grāmatu arīdzan nejutu nekādu gandarījumu, jo tur gaužām bezrūpīgi netika ņemti vērā vismaz 500 mani "pēdējie labojumi" (t.sk. ortogrāfijas kļūdas -- piemēram, telepātiskās sarunas, kurām bija jābūt slīprakstā, šur tur tādas palika, šur tur -- nē) jeb pusotras diennakts darbs (pa vidu citiem darbiem), par kuru nemaz negaidīju nekādu atlīdzību -- pat būtu ar mieru visu ielabot pats, jo šķiet, ka beigu beigās problēmas sakne izrādījās sakarīga darbaspēka trūkumā. Te tev nu bija Kā gūt panākumus Latvijā, pareizāk sakot, Kā merkantilos nolūkos izdarīt visas nepareizās izvēles, piemēram, bet ne tikai (jo nemaksāšana un izvairīšanās no komunikācijas tomēr ir galvenās), dodot tulkot Mārtinu jocīgam alkoholiķim no laukiem, kurš vēl joprojām lieto portālu draugiem.lv (pēdējoreiz redzēts pirms 35 s), visu pēc kārtas izdodot nepraktiskos biezvāku ķieģeļos (labi, Troņu spēlei tas vēl mazliet piestāv, bet ne jau generic YA trešam) ar bērnudārza un pansionāta vecuma lasītajam pielāgota izmēra burtiem, kā arī nedodot man tulkot Dune (vispār bija tāda saruna), haha. Tas katrā ziņā man varētu būt tāds mūža projekts, jo neiešu jau uzplīties tagad Bārbalai Simsonei vai kam tur vajag. Lūk, kad kļūšu par valodas ministru, tad gan -- sēdēšu iluminātu zirga tronī, tulkošu Herbertu, bet acis atpūtināšu vērodams gar Daugavmalas promenādēm pietauvotos peldošos kofīšopus. Tad jau arī būs pagājuši cik tur tie gadi kopš autora nāves un jebkurš to varēs publicēt bez problēmām. (Arī tagad var, bet neatmaksāsies taču. Tādēļ vajag valsts dotāciju. Nevis kaut kādu Induli Ābolu izdot kanādiski, bet Oranžo Bībeli -- latviski.) Ko vispār mūsdienās dara Belogrīvs? Man šovakar feisītī iekomentēja mistisks viņa vārduzvārda brālis, ar kuru man nav neviena kopīga drauga, bet bildē (no mugurpuses uzņemtā) redzami nesirmi mati un kādas metāla grupas merčandaizs ar uzrakstu TORTURE. Kas tas tāds ir? Tūlīt piezvanīšu velnam

Vakar spīdoši nomenedžēju 20 kubikmetru elektriķu nozāģētās mežmalas transportu no 15+ km attālās Meņģeles uz savu pagalmu, kurā tagad slejas neredzēts apšu, bērzu un baltalkšņu baļķu kalns jeb vismaz trīs gadi nemetaforiskās apkures uz priekšu. Šoferītis no vietējā gatera nenormāli atgādināja to daudzrokaino zirnekļvīru ar brillēm, kas strādāja par kurinātāju burvīgajā animē Gariem līdzi, tikai ar vēl sliktākām brillēm, jo divreiz neizskaidrojami pašāva garām pareizajam pagriezienam (t.i., man, kas uz tā dežurēja), taču visādi citādi bez sarežģījumiem. Sākumā cerēju iekļauties vienā kravā, bet sanāca tomēr pusotra. "Cigaretes tev, nauda priekšniekam." Cita starpā samaksāju arī čalim, kam uzvārdā Laime, divreiz biju rajona metropolē Madlienā, satiku otru skaistāko gaišmati manā Latvijā, laika nosišanai apmeklēju un safotografēju vienus kapus un vienu pilskalnu, pavisamatpakaļceļā ielēcu un pārpeldēju Ogrei, un vispār sapratu, ka darīt kaut ko tādu man īstenībā patīk daudz vairāk. Nevis nemitīgā stounā sēdēt un tulkot amerikāņu sitkomus, bet ar suni braukt pa lauku ceļiem, redzēt vietas un savā tempā kārtot lietas. No rīta arī salūza linukss, padarot mani datorlesu uz nenosakāmu laiku, par ko uzrakstīju menedžerei, ka atsakos no visa un eju atvaļinājumā/citos darbos līdz jūlijam. Tāpat "nesezona". Kā vispār man var pārmest kāda apskaušanu!?

"Sveiks, Jāni!

Gribēju atgādināt, ka nevajadzētu izmantot vārdu „mauka”, tas ir vulgārisms.

Paldies!

Jauku dienu vēlot,

L."

:/

Mīlīgi... uz darba servera stāv aploksne ar nosaukumu "Kazu gusta" >:)

Vēl pēdējais punkts līgumiņāmm, un tad

Mauglis pa visu ekrānu

Interesanti. Privātā feisbuka sarunā ielīmējot saiti uz jauno bībeles tulkojumu, ziņojums nesasniedz adresātu, kļūst pelēks un parādās izsaukumzīme sarkanā krāsā ar tekstu "A security check is required to proceed." Pēc tam tev no deviņām bildēm liek izvēlēties visas ar tīģeriem, piemēram. Citas saites strādā normāli, nupat pamēģināju. Kā raksta Jānis, nāks daudzi antikristi un visu pasaules datorpeļu kursori sāks pārvietoties nekontrolējami

Tā sauc otro manis iztulkoto grāmatu, kuru, visticamāk, nekad neizdos. YA 101