Ever After -

Kā tur bija ar to WB? Par otro iztulkoto grāmatu (Ugunskristības), kuru, kā jau minēju, visticamāk nekad nepublicēs (ja reiz pat Dejas ar Pūķiem otrajai daļai vairs nav spēka -- sk. to pašu sienu) man no bijušās klasesbiedrenes (tas tomēr vairāk vai mazāk ir viena cilvēka -- Zvaigznes ABC renegāta -- projekts) gandrīz vēl gadu pēc nodošanas katrs eiro bija jāvelk laukā kā ar stangām, taču galu galā tas izdevās, ko gan nevar teikt par redaktori (Daiņa Īvāna meitu, starp citu, uz kuras iesūtītajiem labojumiem es pat neskatījos, jo sava darba neapmaksātības un nemīlas pret tulkojamā materiāla valodiskajiem un sižetiskajiem risinājumiem rezultātā biju nonācis mērenā rezignācijā), kura jau tolaik jutās tik neapmierināta ar SS attieksmi un ne/lēnmaksāšanu, ka nebūt neiebilda manai nesadarbībai un eventuāli cēla pret izdevniecību prasību tiesā. Tiesa, nezinu, kā tas beidzās (visticamāk, vēl turpinās), bet arī iepriekšējam teikumam agrāk vai vēlāk bija jābeidzas. Jāpiebilst, ka par pirmo grāmatu arīdzan nejutu nekādu gandarījumu, jo tur gaužām bezrūpīgi netika ņemti vērā vismaz 500 mani "pēdējie labojumi" (t.sk. ortogrāfijas kļūdas -- piemēram, telepātiskās sarunas, kurām bija jābūt slīprakstā, šur tur tādas palika, šur tur -- nē) jeb pusotras diennakts darbs (pa vidu citiem darbiem), par kuru nemaz negaidīju nekādu atlīdzību -- pat būtu ar mieru visu ielabot pats, jo šķiet, ka beigu beigās problēmas sakne izrādījās sakarīga darbaspēka trūkumā. Te tev nu bija Kā gūt panākumus Latvijā, pareizāk sakot, Kā merkantilos nolūkos izdarīt visas nepareizās izvēles, piemēram, bet ne tikai (jo nemaksāšana un izvairīšanās no komunikācijas tomēr ir galvenās), dodot tulkot Mārtinu jocīgam alkoholiķim no laukiem, kurš vēl joprojām lieto portālu draugiem.lv (pēdējoreiz redzēts pirms 35 s), visu pēc kārtas izdodot nepraktiskos biezvāku ķieģeļos (labi, Troņu spēlei tas vēl mazliet piestāv, bet ne jau generic YA trešam) ar bērnudārza un pansionāta vecuma lasītajam pielāgota izmēra burtiem, kā arī nedodot man tulkot Dune (vispār bija tāda saruna), haha. Tas katrā ziņā man varētu būt tāds mūža projekts, jo neiešu jau uzplīties tagad Bārbalai Simsonei vai kam tur vajag. Lūk, kad kļūšu par valodas ministru, tad gan -- sēdēšu iluminātu zirga tronī, tulkošu Herbertu, bet acis atpūtināšu vērodams gar Daugavmalas promenādēm pietauvotos peldošos kofīšopus. Tad jau arī būs pagājuši cik tur tie gadi kopš autora nāves un jebkurš to varēs publicēt bez problēmām. (Arī tagad var, bet neatmaksāsies taču. Tādēļ vajag valsts dotāciju. Nevis kaut kādu Induli Ābolu izdot kanādiski, bet Oranžo Bībeli -- latviski.) Ko vispār mūsdienās dara Belogrīvs? Man šovakar feisītī iekomentēja mistisks viņa vārduzvārda brālis, ar kuru man nav neviena kopīga drauga, bet bildē (no mugurpuses uzņemtā) redzami nesirmi mati un kādas metāla grupas merčandaizs ar uzrakstu TORTURE. Kas tas tāds ir? Tūlīt piezvanīšu velnam