« previous entry | next entry »
Jan. 19th, 2022 | 10:48 am

Right, pirms izslēpoju uz Kalna Lācīšiem, vēl jāpieraksta mana ateistiskā* Ogres pilskalna teikas interpretācija:

Vienvārdsakot, kāda jaunavīga, nogarlaikojusies Ogresmuižas viešņa tveicīgā vasaras pēcpusdienā (par visu līdzšinējo liecina širmis) devusies pastaigā gar Ogres upes krastiem (pilskalns ir tikai kilometru no muižas) un sagurusi, tālab ielīdusi krūmos pie mārka (dīķa, kurā mērcē linus vai kaņepes) ēniņā nosnausties. Kad pēc neparasti tvīksmīga sapņa mamzele pamodusies, pamanījusi sexy, nosvīdušu, vienās bixās izmetušos bauru arāju darbā un viņai metaforiski sacēlies, tāpēc līdusi laukā no mārka krūmiem un sākusi miegt ar aci un visādi citādi uzmākties. Arājs patrāpījies vai nu dikti māņticīgs un noturējis par nesaprotamu aparīciju (atgādinu, ka viešņa nav vietējā, tātad sejā nepazīstama) vai tikumīgs/laulāts, kālab zuzei izsniedzis metaforisko kurvīti. Tā teatrāli nopūtusies, paziņojusi, ka tad jau viņai jālien atpakaļ gulēt krūmos, un notinusies. Viss turpmākais jau ir tautas tā sauktie "klusie telefoni" (tāda spēle, ko katrs ir spēlējis bērnībā, bet, ja nu kāds nav: kāds vārds vai īss teksta fragments tiek pēc iespējas klusāk čukstēts no auss ausī ķēdes secībā, līdz beigu variants tiek salīdzināts ar gandrīz vienmēr ievērojami atšķirīgo oriģinālu)

* mistiskā būtu tāda, ka šis nudien bijis kāds vietējās aristokrātes rēgs, bet... kam rēgam miesisku mīlu? pareizi, jo nomirusi kā jaunava; tāds medieval she-incel vaibs parādās, he he

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}