Ever After - January 25th, 2022

Par jokiem. Ir tāds viens velna dzinēju pulciņš feisbukā, ko es tā tagad mentāli nodēvēšu par "Āgenskalna jokupēteriem", kurā no man piedraugotajiem ir Frīdvalds un Claids Kīrulis, varbūt vēl kāds mazāk intensīvi, Ilmārs Dziedriņš, kas, manuprāt, ir Frīdvalda bots, tad vēl daži čuvaki, ko nepazīstu, nu, un tas pats Aksels arī tur pa reizei kaut ko asprātīgu piemetina, līdz ar ko šī "pulciņa" ietvaros es izturos tā, it kā būtu raidījums Bez Tabu tikai Ararata versijā, proti, tu vari retoriski pavaicāt kādam citam no pūlciņa to proverbiālo Pētera Dzīves Lohs esi?, un neviens tevi tāpēc neatdraugos, kā to izdarīja tas alkāns Krā (vēl viens krišjānis, Depo skaņotājs, antivakceris). Viens no Hirša pēdējiem ierakstiem bija par neierastu tēmu, kaut kas par Āfriku un politiku, taču šie ir notikumi ar pāris dienu vēsturi, tāpēc precīzi neatceros, bet kaut ko par to iejokoju un nebiju vienīgais, un Aksels pat to joku ielaikoja, bet, diskursam turpinoties, viņš pēkšņi mani uzrunāja privāti un sāka klāstīt, ka vecīt, es peldot, tas (kas? konkrētikas nebija vispār nekādas, varēja saprast, ka konteksts ir tie apzināti nenopietnie komentāri) neesot normāli, lai savaldoties, meklējot palīdzību utt., un tad es aptvēru, ka viņš taču visu laiku domā, ka es ņirgājos par viņu! Losis. Protams, ka no tā brīža situācija ekselējās, jo tādi aiz-spriedumi mani reizēm trigerē nenormāli intensīvi un asimetriski. Uzbrukums ir vislabākā aizsardzība. Viss gan diezgan strauji aprāvās, jo čata apakšā parādījās You can't continue this convo mate, you're oh so cancelled, un es arī mentāli nospļāvos un turpināju dienu (tas vispā bija rīts, vēl nebija pat 10.00, bet man jau diena sākas starp pieciem un sešiem). Vēl varu pateikt, ka tas ir šī ekscesa rezultātā, kālab vēlāk tapa šis piktais cibēža un eža baudas puksts: http://klab.lv/users/bauda/335120.html

Jo mani sāk kaitināt visādi deģi, kas nepamatoti apropriē dievturu formālo vārduzvārda izteiksmi: tādu tas, nevis tas tāds. Tas bārdainais urbānā skvoterbomāra etalons (49 gadi) ir viens ar savu "Gaiķu Māri", bet tas pat nav galvenais. Man liekas, ka viņš nav adekvāts. Saņēmu no viņa draudzības uzaicinājumu pēc tiem komentāriem pie Aksela, kaut ko viņš tiem laikam arī atbildēja, pēc kā sāka pats runāt ar mani privāti "mēlēs", tā, ka nevarēja saprast, kāds ir teiktā mērķis, vai tas ir nopietni, vai turpinās tā pati joku plēšana, kas pie Āgenskalna velna dzinējiem. Kad to liku saprast, sāka solīt pa purnu. Brīžiem nomierinājās, bet tad atkal: eu, kad kausimies? Tas ir normāli, tā runāt ar nepazīstamu cilvēku? Tas nav normāli. Māris Gaiķis ir psihopāts. Cancel. Viņa draudzene vienu brīdi (sen) bija Kosmosa best buddy Ērika Tālberga, kas pēc tam pārgāja pie Ingus Baušķenieka un tagad dzīvo Liepājā, un tas bija gandrīz vienīgais, ko zināju par to deģi, kuru par dzejnieku sauc tāpat kā to Dailes Teātra skatuvnieku, proti, nepamatoti, bet tas agresīvais lunis to noliedza un teica, ka nepazīstot. Tā arī nesapratu, vai mēs kausimies vai nē, bet uzaicinājumu apstiprināju un pēc brīža sarunu vairs neturpināju, jo tas clearly wasn't going anywhere. Tagad paskatījos: esmu nobloķēts. Nais, paldies, bet par ko?

Boldriks par lāčpišjāņa sapņu dzīvi
Savulaik tulkoju vairākas sērijas šim, bet tas man atkal bija tāds brīdis kā tagad, tikai daudz nevaldāmāks un bēdīgāks, un beigās kādas divas vai trīs nenodevu vispār un sanāca lielas ziepes, jebšu man pārāk nerūpēja, jo tā bija viena no tām pirmajām kontrolētās pašsabotāžas reizēm, kuras iznākums pārspēja visas ekspektācijas (ja vispār var runāt par negatīvu ekspektāciju pārspēšanu). Vairs darbus nedeva, bet bija dieviete un aizgāju tulkot pirmo grāmatu par Labirinta gūstu. Stulbi, tiesa, ka latviski nešķiras maze un labyrinth nozīmes. Man ir apmēram kvintiljards reižu vairāk domu par lietām, nekā šķiet tiem, kuruprāt esmu mentāli neadekvāts likumdošanā aizliegto vielu lietotājs, un ne visām no tām ir mūžības zīmogs, bet daudzām ir, un man pat nav jāliek lietā prāts, lai viss notiktu pats no sevis. Ja es uzrakstu, ka jūtos kā bauristokrāts, IR JĀSAPROT, ka tā ir objektīvā realitāte [manas sajūtas ir objektīvas man]. Man patiešām nekā netrūkst, tikai (cilvēku) ģimenes un pēcnācēju, taču tautumeita jau ir un kāps manās kamanās, man nav iemesla aloties, un pat lamāties vairs nav. Es varu būt Ziedoņa Ēzelītis un varu nebūt, un nevis kāpt lejā vai stāvēt kalna galā kā nolēmēts, bet uzcelt tur pili. Hopefully xanāx #fingerscrossed #blessed #nojinxpls

Varētu vēl, pirms es ai labi nē