Ever After -

Iedomājies, tu saraksti grāmatu, izdod par saviem vai ģimenes līdzekļiem, un to pat norecenzē Satori (lokatīvā). Recenzija gan nav pārāk glaimojoša, bet traģikomiskākais ir tas, ka tā ir vienīgā. Jo ko autorei atliek darīt tādā gadījumā? Pareizi -- turpināt sacerēt recenzijas par recenziju!

Vismaz daļēji noskaidrots graujoši sliktās "recenzijas" iemesls. Izrādās Bārbala Simsone uzskata, ka viņa Latvijā ir fantāzijas grāmatu ķeizariene un viņai ir kaut kādas pirmtiesības lasīt visus fantāzijas žanra darbus pirms visiem citiem. Tirgotāji, kas pārdod manu grāmatu, ir saņēmuši dusmīgu zvanu ar vārdiem: "Ar kādām tiesībām jūs tirgojat šo grāmatu, es viņu taču vēl neesmu izlasījusi!".

Te nu mēs nonākam pie tā, kāpēc dažreiz īsta vai iedomāta vara padara cilvēkus par Trampiem. Šī sieviete ir tiktāl aizrāvusies ar savas nozīmības apziņu, ka personīgajās iedomās viņai ir kaut kādas īpašas tiesības. Pārvaldot mūsu lielākās izdevniecības fantāzijas nodaļu viņa ir iedomājusies, ka viņai ir īpašs statuss, un visām jaunajām grāmatām ir vispirms jāiet caur viņas rokām. Ja kāds atļaujas izdot savu grāmatu un tirgot viņu, tad tam ir jāuzbrūk un jānomelno. Atgādinu, ka Satori tika publicēta apmelojoša, faktiem neatbilstoša "recenzija" par manu grāmatu.

Cilvēki gan to pērk, esot pārdotas apmēram 65 grāmatas, un ir kas zvana un prasa, kad būs otrā daļa. Es zinu, ka tas nav liels cipars, bet pieskaitot tos cilvēkus, kam es esmu uzdāvinājusi vai pārdevusi savas grāmatas, tas jau ir ļoti labi manā skatījumā. Man mērķis nekad nebija plaša publika, jo es zinu, ka plašai publikai mana grāmata nepatiks. Ja to tomēr pērk un cilvēki interesējas, tas man jau ir daudz un es tiešām priecājos. Kad izdalīšu bibliotēkām, tad noteikti lasīs vēl.

Tomēr es biju pārsteigta par pazemošanās līmeni, līdz kādam nolaidās šī kritiķe, bet tagad vairs nebrīnos. Ja cilvēks ir tik dziļi ilūzijās par savu nozīmīgumu un īpašo statusu grāmatniecībā, tad tur vairs nav jautājumu. Tas ir Tramps, kas nomelno jebko, kas pa īstam vai iedomās apvaino viņa eņģeļa nimbiņu. Ja kāds neatzina manu pārākumu un būšanu pirmajā vietā, ja nemetas ceļos manā priekšā ar lūgumu izdot, lai es varu atmest atpakaļ un tad dari, ko gribi, tad esi stulbs, nemāki rakstīt, un par tevi var atļauties uzrakstīt Trampa līmeņa "recenziju" ar izdomātiem faktiem un Everesta lieluma pārspīlējumiem.

Jūs brīnījāties kāpēc es nedodu valdīšanu pār savu grāmatu izdevniecībām? Redz kur ir. Lielākā izdevniecība, kas izdod fantāzijas grāmatas, bet paskat, kas par nožēlojamu pīļu dīķa uzvedību. Ak tad nedevi mums vispirms izvērtēt savu darbu? Nu tad ej prom, skābā vīnoga, tu esi negaršīga un vispār indīga.

Tas ir tik nožēlojami, ka tirgotājiem un rakstniekiem ir jāsakaras ar šādu uzvedību. Ar kādām tiesībām jūs tirgojat šo grāmatu, ja es vēl viņu neesmu izlasījusi? Ar vienīgajām tiesībām, kas pieder man kā rakstniecei un tiem, kam es esmu devusi tiesības tirgot savu grāmatu. Ar vienīgajām tiesībām, un tev tur nav nekādas autoritātes, pilnīgi nekādas.

Es esmu brīvs cilvēks, kas rakstīs, ko gribēs, izdos, ko gribēs, un tirgos, kur gribēs. Un kaut kādai pīļu dīķa resnākajai pīlei tur nebūs nekādas teikšanas kā tikai pēkšķēt un šļakstīt ūdeni iedomātos cunami.