« previous entry | next entry »
Jan. 10th, 2016 | 11:10 am

Vakardien staigāju pa piesniguÅ”o Ziemeļu mežu (to, kas DrÅ«mbriksnis), kad pēkŔņi ausis sasniedza dÄ«vaini trokŔņi ā€“ klaigāŔana, nesaprotami brakŔķi un klaudzieni ā€“ sākumā padomāju, ka cilvēki glābj ledÅ« ielÅ«zuÅ”u alni vai kaut ko tādu. Tikai tad, kad, pamazām pietuvojies meža tālākajai malai, IrbÄ«Å”a pļavā, kuras malā lepni stāv luksusa (jo ar stiklotiem logiem) mednieku tornÄ«tis, pamanÄ«ju raksturÄ«gi pārvietojoŔās figÅ«ras, attapos, ka skaņu avots ir 6-7 jaunieÅ”i, kas pa aizsaluÅ”u dÄ«Ä·i ar nÅ«jām dzenā gumijas ripu! Bet man likās, ka tie ir pilnÄ«gi lauki! LÄ«dz tuvākajam mazmiestam trÄ«s kilometri! Sajutos kā Selmas Lāgerlēvas romānā apmēram

Tags:

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {1}

from: [info]ernuerna
date: Jan. 10th, 2016 - 12:58 pm
Link

Jā, tā ir tāda laime slidot pa nomaļiem meža ezeriņiem. Šon ceru to izpildīt

Reply