Un tā vienmēr pēc labas diskusijas: dalītas jūtas - prieks par veiksmīgu pamērīšanos ar krāniņiem, un vainas apziņa - vai tikai neesmu kādu pārāk aizskāris.
Un pēc sliktas diskusijas? Hmm, droši vien: "mani neviens nesaprot, mani neviens nemīl, taisnība tāpat uzvarēs".

Tev nekad nav bijis tā, ka pēc diskusijas rodas sajūta, ka sarunu biedrs tur otrā galā klusītēm šņukst un ieziepē striķi?

/lai arī, ņemot vērā to, ka diskusija bija ar anonymous, šāda vīzija šķiet diezgan apšaubāma :D

Nu ja arī tā, tad so what? Kādēļ man jājūtas vainīgam par to, ka cilvēki to tik sāpīgi uztver?