Kārtējās cīņas, lai spētu ieinteresēties par kaut ko un spētu koncentrēties to darot. Izvilkt krāsaino pavedienu no haosa, un sekot tam.

varbūt līdz īslaicīgās aktivitātes padarīt garlaicīgas, t.i., tfu, ilglaicīgas. pieradināt savu ķermeni & domāšanu pie ilgstošas koncentrēšanās, tā, lai īslaicīga koncentrēšanās šķistu nedabiska un nepiemērota (kāda tā patiesībā ir). katru dienu darīt kaut ko vienu (iespēju robežās) un nepārlekt no vienas nodarbes uz otru. ja lasi - tad lasi. ja pavadi laiku ar mīļoto cilvēku - tad velti šim cilvēkam visu pēcpusdienu. ja skaties filmu - noskaties un pēc tam pāris stundas domā par to, nevis ķeries pie nākamās. un tādā garā.

Tā es gribētu gan, bet tas ir gandrīz neiespējami. Un ķermenis ir pieradis pie ilgstošas koncentrēšanās, problēma ir ieriktēt to ķermeni apstākļos, kur tas ir iespējams.
"Katru dienu darīt kaut ko vienu (iespēju robežās)". Tur jau tā problēma, ka iespēju robežas ir diezgan draņķīgas. Bet, domāju, ka vismaz mazliet to varētu uzlabot.

nuuuu, tas jau lielā mērā atkarīgs no tā, cik iejūtīgi un izprotoši ir cilvēki, ar kuriem tu dzīvo kopā. varēsi sarunāt, piemēram, ar savu meiteni, lai viņa respektē tavas vēlmes un vajadzības?

/ piemēram, šodien tu varētu visu dienu spēlēt ģitāru - un tikai spēlēt ģitāru......


..kamēr tava meitene spēlēs morrowindu

;)

Hehe. Un, protams, varētu izslēgt mobilo telefonu, nelasīt e-pastu un slēgt cibu;)
Bet, kā jau tu labi saproti, morrowinds un ģitāras spēlēšana nav apvienojamas lietas - ja es spēlēšu ģitāru, es gribēšu kaut ko arī ierakstīt, un tas nozīmē, ka man vajadzēs datoru ar visām tām studijas progzām.
Ja es lasīšu grāmatu, tad varbūt... bet kaut kā nevelk lasīt grāmatu:P

ja spēlēt ģitāru, tad spēlēt, rakstīšana jau ir pavisam cita lieta!!!!

;)))

Spēlēšana ir tikai gatavošanās rakstīšanai.