Vecais labais teiciens, ko tik bieži nācies dzirdēt no dažāda veida pasniedzējiem: "Jautājumu nav? Tātad vai nu neviens neko nesaprata, vai arī visiem viss ir skaidrs."
Šis teiciens vistiešākajā veidā attiecināms arī uz sviesta cibu - neviens nekomentē tekstus, kas ir pārāk izsmeļoši, vai arī ir pilnīgi nesaprotami.
(Kārtējo reizi nevaru atcerēties, vai esmu par to jau rakstījis pirms pāris mēnešiem, vai arī tikai apsvēris šādu iespēju. Vienalga, dubults neplīst;))

P.S. Bračka atkal saplēsa stīgu:( Sasodīts, es arī kādreiz gribu saplēst kādu stīgu - kāpēc visi prieki vienmēr tiek citiem?;)

To varētu izskaidrot ar to, ka uz izsmeļošiem tekstiem ir grūti atrast pamatojumu, ja gadījumā tev ir radies cits viedoklis par konkrētu tēmu. Jābūt visaptverošām zināšanām, lai sekmīgi un saprotami izskaidrotu, kāpēc, kas, kā - piekrīt vai nepiekrīt.
Pilnīgi nesaprotamie. Visdrīzāk cilvēks vai nu nesaprot [loģiski], ko otrs ir domājis, vai nu negrib apskatīt doto tekstu no cita skata punkta. Iespējams arī, ka cilvēks raksta sev tikai saprotamu domu, vai arī raksta tīšuprāt tā, lai citi to neatšķetinātu. Nez, raksta rakstīšanas pēc?... nu kk tā.

Mhmm. Tā varētu būt.
Par nesaprotamiem tekstiem: varētu apskatīt vēl tādas nianses, ka dažs negrib uz tādiem atbildēt, lai neaizskartu autora pašcieņu, bet dažs tieši otrādi - ir vienmēr gatavs uz*irst un nolamāt autoru par nespēju formulēt savas domas vārdos.

Arī tā var būt. Citreiz klusē, lai gan ir viedoklis, bet nepietiek drosmes to izteikt, bailes. Protams, ka vienmēr būs tāds, kas vervelēs visos stūros, kaut gan nemaz nav sajēgas, par ko iet runa. Īstākā dzīve...

Mja, virtuālie cilvēki būtībā ir tādi paši kā parastie.

Viņi jau ir tie parastie. Nevar būt virtuāls cilvēks, ja neesi parastais.
Parastais, hh, parastais...njaa...

Nuja:D
Lai arī cilvēka virtuālais tēls var nedaudz atšķirties no reālā, tomēr likumi, uz kuriem balstās cilvēku uzvedība, ir vieni un tie paši gan reālajā gan virtuālajā telpā.

Kāds tu gudrinieks. Pilnīg prieks, ka tādi cilvēki vēl ir. (:
Jā, iekš virtuālās pasaules, cilvēks var uzpūst sevi par lielu burbuli, viņš var sarauties kā mazs dadzītis kaimiņdārzā, un var būt arī parasts, pārsitams riekstiņš. Kk jau burbuli kāds pārdurs vai tas pats no sevis uzsprāgs, dadzītis novītīs, sadegs un vietā izaugs tāds pats, tikai jauns. Bet riekstiņš kā paliks riekstiņš, tā paliks tāds. Ar vai bez apvalciņa, tas jau ir viņa paša ziņā. Ceru, saprati, ko es domāju...ja nē, nepievērs uzmanību maniem salīdzinājumiem.

;D
Bet, ar tiem riekstiem gan laikam ir tā, ka gluži bez apvalka neviens nav.

Njam... riekstu pasaule atradusies te mums.

;)

mhm... tagad nevaru atmest domu.

Atmest kā smēķēšanu vai atmest kā akmeni?

Nemāku pateikt, kā ir ar smēķēšanu, neesmu to vidū, ne bijusi esmu i ceru - nebūšu. Akmens štellei tas nelīdzinās gan... Tad laikam izvēlēšos pirmo variantu.