Vecais labais teiciens, ko tik bieži nācies dzirdēt no dažāda veida pasniedzējiem: "Jautājumu nav? Tātad vai nu neviens neko nesaprata, vai arī visiem viss ir skaidrs."
Šis teiciens vistiešākajā veidā attiecināms arī uz sviesta cibu - neviens nekomentē tekstus, kas ir pārāk izsmeļoši, vai arī ir pilnīgi nesaprotami.
(Kārtējo reizi nevaru atcerēties, vai esmu par to jau rakstījis pirms pāris mēnešiem, vai arī tikai apsvēris šādu iespēju. Vienalga, dubults neplīst;))

P.S. Bračka atkal saplēsa stīgu:( Sasodīts, es arī kādreiz gribu saplēst kādu stīgu - kāpēc visi prieki vienmēr tiek citiem?;)

Nuja:D
Lai arī cilvēka virtuālais tēls var nedaudz atšķirties no reālā, tomēr likumi, uz kuriem balstās cilvēku uzvedība, ir vieni un tie paši gan reālajā gan virtuālajā telpā.

Kāds tu gudrinieks. Pilnīg prieks, ka tādi cilvēki vēl ir. (:
Jā, iekš virtuālās pasaules, cilvēks var uzpūst sevi par lielu burbuli, viņš var sarauties kā mazs dadzītis kaimiņdārzā, un var būt arī parasts, pārsitams riekstiņš. Kk jau burbuli kāds pārdurs vai tas pats no sevis uzsprāgs, dadzītis novītīs, sadegs un vietā izaugs tāds pats, tikai jauns. Bet riekstiņš kā paliks riekstiņš, tā paliks tāds. Ar vai bez apvalciņa, tas jau ir viņa paša ziņā. Ceru, saprati, ko es domāju...ja nē, nepievērs uzmanību maniem salīdzinājumiem.

;D
Bet, ar tiem riekstiem gan laikam ir tā, ka gluži bez apvalka neviens nav.

Njam... riekstu pasaule atradusies te mums.

;)

mhm... tagad nevaru atmest domu.

Atmest kā smēķēšanu vai atmest kā akmeni?

Nemāku pateikt, kā ir ar smēķēšanu, neesmu to vidū, ne bijusi esmu i ceru - nebūšu. Akmens štellei tas nelīdzinās gan... Tad laikam izvēlēšos pirmo variantu.